Zemes vienīgais pavadonis Mēness, kā arī sarkanā planēta Marss jau izsenis radījusi padziļinātu cilvēces. Marss pēdējās desmitgadēs ir kosmosa izpētes uzmanības lokā. Visurgājējs „Curiosity” meklē pierādījumus kādreizējai dzīvībai, kas tur bijusi, tikmēr zinātnieki un inženieri kaļ nākotnes plānus, kā uz Marsu aizgādāt cilvēku. Vai lielā interese par Marsu liek domāt, ka Mēness, kas bija tik būtisks zinātnes un pat politiskās dienas kārtības virzītājspēks pirms sešdesmit gadiem, vairs nav aktuāls? Kurp dosimies vispirms – uz Mēnesi vai Marsu un vai Mēness izpēte ir "noiets etaps", skaidro IT speciālisti un astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa.

"Mēness pētniecība nav pamesta novārtā, par atklājumiem uz Marsa par maz runājam populārzinātniskā līmenī," vērtē raidījumā viesi.

ALMA teleskops Čīlē

Nesen Rīgas Tehniskajā universitātē ar vieslekciju par teleskopa ALMA atklājumiem viesojās astronoms Eduardo Unda Sanzana. Tūrisma ceļveži Čīli nodēvējuši par astronomijas galvaspilsētu. Kāds gan pārsteigums, ja izstieptajā un šaurajā teritorijā mājvietu radušas 13 observatorijas un trīs lieli radio teleskopi. Viens no tiem ieguvis īpašu pasaules uzmanību, kā revolucionārs zinātnes sasniegums. Šī teleskopa vārds ir ALMA jeb Atakamas lielais milimetru režģis. Tas nomaļā Atakamas tuksnesī darbojas jau sešus gadus. Var teikt, ka 66 antenas, kas darbojas kā viena un ir tik jaudīga, ka redz tālus miglājus un pat to sastāvu, ir piesaistījusi pasaules interesi arī vietai, kurā tas darbojas. Eduardo Unda Sanzana sarunā stāsta par Atakamas tuksneša svešādo skaistumu un ALMA.

Tāls viesis no starpzvaigžņu telpas

Ir ierasts novērot asteroīdus, kas nākuši no Saules sistēmas tuvākiem vai tālākiem nostūriem, taču reta parādība ir ciemiņi no starpzvaigžņu telpas. Novembra nogalē astronomi nāca klajā ar attēlu, kurā redzams pirmais asteroīds, kas viesojies Saules sistēmā no starpzvaigžņu telpas. Cigāra formai līdzīgais asteroīds ir 400 metrus garš un desmit reizes šaurāks - tā ir visai neparasta asteroīdu forma. Attālais viesis nodēvēts par „Houmu-amua”, kas Havaju salu iezemiešu valodā nozīmē “vēstnesis no tālās pagātnes.”

Sākotnēji teleskops Havaju salās  pamanīja blāvu gaismas punktiņu, kas pārvietojās Zemes debesīs un noturēja to par parastu, neliela izmēra asteroīdu. Taču jau dažu dienu laikā izdevās iegūt datus, kas ļāva aprēķināt objekta orbītu un izrādījās, ka Saules sistēmā ir ielidojis viesis no starpzvaigžņu telpas. Tāpat arī zinātnieki secināja, ka asteroīda spožums mainās desmitkārtīgi, objektam apgriežoties ap savu asi vienu reizi 7,3 stundās.

Ka norāda pētnieki no Havaju salu Astronomijas institūta, šādas neparasti lielās spožuma izmaiņas liecina, ka objekts ir ļoti izstiepts, tā garums ir aptuveni desmit reizes lielāks, nekā platums. Tāpat arī zināms, ka debess ķermenis ir tumši sarkanā krāsā, līdzīgs objektiem Saules sistēmas nomalē un izskatās, ka tā apkārtnē nav nekādu putekļu. Tas savukārt liek domāt, ka šis asteroīds ir  blīvs cieto iežu ķermenis, kas, iespējams, satur daudz metāla un ka tajā ir maz ūdens vai ledus. Tā virsma ir tumša un iesarkana, jo miljoniem gadu ilgā ceļojuma laikā to nemitīgi ir bombardējis kosmiskais starojums.

Kā lasāms portālā starspace.lv, sākotnējie orbītas aprēķini liecināja, ka asteroīds ir atlidojis no Vegas  - spožākās zvaigznes Liras zvaigznājā, tomēr, ņemot vērā asteroīda ātrumu, kas ir aptuveni 95 000 km/h, tas ir lidojis tik ilgu laiku, ka pirms 300 000 gadiem Vega neatradās asteroīda tuvumā. Iespējams, ka Houmuamua jau miljoniem gadus ilgi klīst pa Piena Ceļu nepiesaistīts nevienai zvaigznei.

Astronomi uzskata, ka šāda tipa starpzvaigžņu objekti izlido cauri Saules sistēmai vismaz reizi gadā, taču parasti tie ir ļoti blāvi un grūti pamanāmi

Vairāk par šo asteroīdu varat lasīt latviešu valodā portālā starspace.lv, bet angļu valodā sciencealert.com