Neviens nenoliegs, ka ēdienam ir īpaši svarīga loma cilvēka dzīve. Lai arī teiciens mums atgādina, ka jāēd lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai ēstu, cilvēku mīlestība pret saldumiem un dažādiem konditorejas izstrādājumiem ir tik liela, ka dažkārt pietiek ar prasmīga meistara pagatavotu smalkmaizīti, lai diena iegūtu citu noskaņu. Tāpat ēdiens itin labi var pastāstīt gan par politiskajiem, gan sociālajiem procesiem, gan par vērtībām un uzskatiem tā brīža sabiedrībā. Šoreiz raidījumā Zināmais nezināmajā uzmanība pievērsta ēdienam, kas nav iztikas minimums, bet noteikti ir neaizstājams svētkos un īpašos notikumos.

Zīdaiņa vecumā vecmāmiņa viņu lika sildīties cepeškrāsnī, bet tieši cepeškrāsns pēc tam kļuva par viņa dzīves svarīgāko sastāvdaļu. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Sarmīte Boka stāsta par savu tēti – par vienu no iecienītākajiem padomju laika konditoriem Aleksandru Dabri un iepazīstina ar viņam veltīto grāmatu "Konditors. Meistars. Cukurbeķeris."

Aleksandrs Dabre ir radījis vairākas populāras tortes un bulciņas, piemēram, bulciņu "Gardums" un "Jubilejas" maizīti. Tāpat Aleksandra Dabres radītas ir tortes "Daile", "Gaiziņš", "Kamene"  un "Latvija". 

Lieliem pasūtījumiem, lielām tortēm skices tapušas uz rasējamā dēļa. Dabres jaunības iecere bijusi kļūt par arhitektu.

Baltā kristāliskā viela cukurs un mūsu garšas kārpiņas

Baltā kristāliskā viela cukurs ir ogļhidrāts un ir nozīmīgs enerģijas lādiņš, kas nepieciešams cilvēka organismam. Ko reālajā dzīvē mūsu organismā nodara šī baltā kristāliskā viela, kāpēc mēs alkstam pēc saldumiem, un kā laika gaitā mūsu garšas kārpiņas pieradinātas pie aizvien lielāka cukura daudzuma, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore endokrinoloģe Ilze Konrāde.

"Gada laikā patērējam apmēram 31 kilogramu tīra cukura, tas ir ārkārtīgi daudz!" min Konrāde.

Laikā, kad cilvēks vēl nebija iemācījies rūpnieciski apstrādāt cukurniedres un iegūt cukuru, tik sabiedrības turīgais slānis varēja mieloties ar saldumiem – ēst ananāsus, vīnogas, banānus dateles, saldos gatavot, izmantojot medu. Saldumu patēriņš sendienās bija mazāks