Šķiet tik vienkārši, bet vienlaikus sarežģīti - pamanīt putnus, atšķirt to sugas un pasugas, saskaitīt, pēc tam atzīmēt datu tabulās un beigās veidot īpašu atlantu - taču tieši tas jau vairākus gadus ir darīts un nu atlantam dati ir savākti. Piecu gadu garumā tika vākti dati Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, uzskaitot putnus 5x5 km lielās vienībās. Atlantā apkopoti vismaz 300 tūkstoši novērojumu. Kāpēc ir svarīgi uzskaitīt ligzdojošos putnus, kāds ir šis neparastais atlants, cik liela loma tā tapšanā ir ikvienam no mums un kādas sugas sevi aizvien biežāk vai tieši pretēji - retāk piesaka Latvijas dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ornitologs, Eiropas ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants.

Nevar teikt, ka zinām visu par Latviju, kur katrs putns ligzdo precīzi, bet Latvija labi apsekota.

"Šis ir jau otrais atlants. Iepriekšējais bija pirms 30 gadiem, tā mērķis ir kartēt visas sugas, kas ligzdo Eiropā, politiskais mērķis pieņemt precīzā informācija balstītus lēmumus par dabas aizsardzību, vai būvēt elektrostaciju," skaidro Andris Dekants.

Projektā iesaistījās vairāk nekā 50 valstis iesaistījās un līdz ar to būs iespēja salīdzināt rezultātus.

2020. gadā varētu iznākt grāmata papīra formātā “Eiropas ligzdojošo putnu atlants”. Līdz tam zinātnieki veidos rakstus par dažādām putnu sugām, par pārmaiņām, kas tās skārušas 30 gadu laikā.

"Datu apkopojums rāda, ka Latvijā dažas putnu sugas nākušas klāt, kas nav bijušas – klusais ķauķis, sārtgalvītis, vairākas arī pazudušas, piemēram, gugatnis, parastais šņibītis," bilst Andris Dekants.

Gājputnu sarežģītais ceļš uz siltākām zemēm

Liela daļa putnu savas ligzdošanas vietas pametuši, citi, šīs sezonas īpaši silto laikapstākļu ietekmē, vēl nedomā par došanos prom, bet par putnu migrācijas aizraujošo ceļu uz ziemošanas vietām, par izaicinājumiem, ar ko tiem nākas saskarties, par lidošanas procesu un norisēm mūsu kolēģes Līnas Rudzones stāstā, kura sarunājās ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošo pētnieku Oskaru Keišu.