Jauns antirekords ekspedīcijā "Mana jūra" - atkritumu apjomi piekrastē tikai pieaug. Kādas ir tendences, iemesli un tālākā rīcība, vaicājam Vides izglītības fonda vadītājam Jānim Ulmem.
Mikroplastmasa organismā
Ikdienā esam plastmasas ieskauti - plastmasas izstrādājumi ir mums visapkārt. Lai samazinātu šī izstrādājuma kaitīgo ietekmi uz vidi un dzīvajiem organismiem no šī gada 3. jūlija Eiropas Savienībā ir aizliegts tirgot vienreiz lietojamos plastmasas traukus. Tas ir viens solis, lai samazinātu milzīgo šī izstrādājuma atkritumu apjomu un arī novērstu plastmasas mikrodaļiņu nonākšanu dzīvajos organismos.
Runa ir par mikroskopiskām daļiņām, kuras ir tūkstoš reižu mazākas par cilvēka matu. To izmēru mēra nanonmetros, un saskatīt šādu mikroplastmasu var tikai elektronu mikroskopā. Šīs mikrovienības mēs ik dienu dažādos veidos uzņemam savā organismā, un gada laikā cilvēka organismā šo daļiņu skaits ir aptuveni 50 000. Kā šis process notiek, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Vai tas nav paradoksāli?Jo ilgāk cilvēki dzīvo,jo vairāk viņi uztraucas par veselību.
Starp citu zaļie ,,uzēdušies'' uz tirdzniecībā sastopamajām plastmasām.Transports ,celtniecība,rūpniecība,enerģētika tiek ignorētas.Ieejiet kaut vai celtniecības preču veikalā un novērtējiet tur esošo plastmasu daudzumu.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X