Latvijai pirmoreiz ir iespēja piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras izsludinātajā astronautu atlases konkursā, kurā nule noslēgusies kandidātu pieteikšanās. Kas tālāk sagaida atlases dalībniekus, kā tiek sagatavoti topošie astronauti un kādas ir mūsu izredzes tikt pie sava astronauta, stāsta Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents un viens no kandidātiem Pauls Irbiņš un astronomijas entuziasts, IT speciālists Ints Ķešāns.
Karavīra ekipējuma evolūcija un izmaiņas gadsimtu gaitā
Karavīru ietērpā līdzās apģērbam ir arī kipējums, kurā ietilpst ieroči, pašaizsardzības, izdzīvošanas un novērošanas līdzekļi, un svars šādam aprīkojumam ir sākot no 20 kilogramiem. Lielākās izmaiņas vēsturē ieviesa Pirmais pasaules karš, liekot karojošiem saprast, ka košs krāsojums ir ideāls mērķis pretiniekam. Savukārt vislielākie uzlabojumi laika gaitā ir bijuši individuālajos aizsardzības līdzekļos, kuru veicina tehnoloģiju un materiālu attīstība. Plašāk - sarunā ar Zemessardzes kapteini Juri Ķiploku.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Padomājiet,kāpēc ESA meklē para-astronautus.ES nav savu pilotējamo orbitālo lidaparātu un nav zināms,kad būs.Lielvaras pilotējamo astronautiku uztur pie dzīvības mākslīgi.Visu,ko cilvēki dara SKS roboti var paveikt nesalīdzināmi lētāk un labāk.Būtībā vienīgais darbs kosmosā būtu uzraudzīt robotus.Lidošana tuvējā kosmosā būtībā ir citādi pārdēvēts tūrisms.Pilotējami lidojumi kaut kur tālāk,tā jau ir pavisam cita (kosmosa) opera.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X