Austrumu un Rietumvalstu kultūru atšķirības var likties kā teju nepārvarama plaisa, taču tā nebūt nav. Apgūstot vienas un otras kultūras paražas, valodas, sadzīves nerakstītos likumus un paradumus, mēs bruģējam ceļu uz sadarbību, kas ir cilvēces veiksmīgās evolūcijas pamatā. Kā valoda un zināšanas par citu, pavisam atšķirīgu vidi, ļauj iejusties eiropietim austrumu pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj arābistikas eksperte, arābu valodas docētāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē Ingrīda Kleinhofa un šīs pašas fakultātes vadošais pētnieks, vēsturnieks un starpkultūru sakaru eksperts profesors Kaspars Kļaviņš.

Skaņas veidošanās anatomija

Specifiskas skaņas sastopamas ikvienā valodā un nereti tās kļūst par klupšanas akmeni valodu apgūstot, un tās arī atmasko, ja konkrētā valoda cilvēkam nav dzimtā. Vai dažādās skaņas nozīmē arī to, ka cilvēki pašu skaņu veido anatomiski atšķirīgi.

Kaut kur degunā, kaut kur rīklē, tuvu pie lūpām - šādus apzīmējumus visticamāk daudzi būs lietojuši, raksturojot skaņas atšķirīgām valodām. Daudzveidība valodu un skaņu pasaulē patiešām ir iespaidīga, bet vai tas kaut kādā mērā nozīmē arī to, ka skaņas anatomija būtu dažāda? Filoloģijas doktors, vadošais pētnieks Latviešu valodas institūtā Juris Grigorjevs skaidro gan skaņas veidošanās principu, gan to, kāds vecums ir robežlīnija veiksmīgai valodas apguvei tālākajā dzīvē.

Mācoties svešvalodas, nemainās mūsu anatomija, bet mainās paņēmieni, kā skaņas izrunā. Valodu apguves kontekstā vēlreiz jāatgādina Jura Grigorjeva sacītais, ka pamatiemaņas attiecībā pret kādu valodu attīstās pirmo divu dzīves gadu laikā. To, kas nav ielikts šajā periodā, pēc tam attīstīt ir grūtāk. Tāpēc, jo vēlāk dzīves gaitā mācāmies valodas, jo sarežģītāk tas varētu būt. Būtiska ietekme ir arī videi, kurā notiek valodu apguve. Starp citu, vēstures gaitā sakrājies daudz stāstu par tā saucamo Maugļa fenomenu, kad bērns uzaudzis dzīvnieku barā, un tas ietekmējis arī tā valodas attīstību. Vēsturnieki un pētnieki uzskata, ka 19. gadsimtā Indijā atrastais zēns - vilks vārdā Dina Saničars, kurš atrašanas brīdī spējis izdvest tikai dobjas rīkles skaņas, bijis prototips Radjarda Kiplinga “Džungļu grāmatas” Mauglim. Videi ir loma arī bilingvālās ģimenēs, kur bērns dzird un apgūst divas valodas.

Jo vairāk atšķirīgu skaņu būs kādā svešvalodā, jo grūtāka varētu būt tās apguve, un skaņu veidošana varētu arī radīt sasprindzinājumu žoklī vai izmaiņas balss tembrā. Starp atšķirīgām skaņām nav pat jāmeklē nekas eksotisks. Juris Grigorjevs skaidro, ka latviešu valodas 12 garos un īsos patskaņos, ņemot vērā to kvalitātes atšķirības, varētu reducēt līdz skaitlim seši, bet skandināvu valodās patskaņu ir vairāk nekā 10, un ar to jau sākas izaicinājums.