Sen pagājuši tie laiki, kad jaunu tehnoloģiju un zinātnisku atklājumu radīšanā pietika ar tikai viens zinātnes nozares sniegtajām zināšanām. Mūsdienās šīs robežas jāpārkāpj, lai radītu tehnoloģijas, kas spētu nodrošināt cilvēces vajadzības jaunos apstākļos. Spilgts piemērs tam ir ūdeņraža degvielas radīšana.

No augsnes baktērijām līdz degvielai - kā baktērijas ļauj tikt pie ūdeņraža dzinēja? Kā šāda pētījuma procesā apvienojas bioloģijas un fizikas zinātnes un kāpēc baktēriju pētniecība ir tik aizraujoša? Jauna joma, ko Latvijā attīstījusi bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes pētniece Ilze Dimanta (attēlā). Viņa arī secinājusi, ka bioloģija ir zinātne, kurā cilvēks iepazīst dabas daudzveidību un dažādību un pieņem to kā faktu - daba tāda ir. Fizika turpretim ir zinātne, kas meklē skaidrojumus tam, kādi likumi virza šo bioloģisko būtņu uzvedību.

Tehnoloģijas ļauj vieglāk un ātrāk ārstēt lūzumus

„Vairs jau nav tik būtiski, ko var izdarīt ar 3D tehnoloģijām, bet svarīgākais ir , kur tās var pielietot un kā šīs tehnoloģijas var noderēt,” atzīst uzņēmuma “CastPrint” pārstāvis Sigvards Krongorns.

Kā notiek plastmasas ģipša drukāšana un ar ko tāds drukāts ģipsis atšķiras no ierastā kaulu lūzumu fiksācijas materiāla?

Uzņēmuma „CastPrint” pārstāvis Sigvards Krongorns demonstrē, kā nelielā caurspīdīgā aparātā ar mazītiņu adatiņu ļoti filigrāni, kā zīmējot smalku zīmējumu, aparāts drukā slāni pa slānim kaulu lūzuma fiksatoru jeb to, ko tautas valodā esam pieraduši saukt par ģipsi. Te tas ir veidots no plastmasas, ir vieglāks un atgādina stilīgu ažūru aksesuāru rokai vai kājai.

Ideja radās aptuveni pirms diviem gadiem, kad Sigvards kopā ar kolēģi izdomāja. kā minēto tehnoloģiju, proti, telpisko drukāšanu var realizēt kā biznesa ideju, un puiši devas pie vairākiem mediķiem un piedāvāja savu risinājumu līdzšinējo ģipša longešu vai cita veida stiprinājumu vietā gadījumos, ja cilvēks ir salauzis roku vai kāju.

Tehnoloģijas palīdzēs iegūt ūdeni tuksnesī

Nepieciešamība pēc ūdens nav mazinājusies, tieši pretēji, aizvien vairāk reģioniem pārtuksnešojoties un daudziem reģioniem ciešot no neprognozējamiem sausuma viļņiem, lēts un ērts veids, kā iegūt ūdeni, ir kļuvis par izdzīvošanas jautājumu. Zinātnieki no Kalifornijas Bērkli universitātes (ASV), kuri aizvadītajā gadā radīja prototipu ierīcei, kas spēj iegūt ūdeni no gaisa, izmantojot tikai un vienīgi saules enerģiju, ir ieguvuši reālas ierīces izmērus un guvuši pirmos datus par to, cik daudz ūdens var iegūt tuksnesī Arizonā. Viens kilograms organiskā metāla sistēmas diennakts ciklā zema gaisa mitruma apstākļos var iegūt 200 mililitrus ūdens. Jauna un lētāka organiskā metāla sistēma (MOF) varētu šos apjomu dubultot. Te, protams, tiek domāts, kā šo ieguvi padarīt lētāku un pieejamāku, meklējot veidus, no kura metāla veidot šo sistēmu.

Izrādās, ka šobrīd sistēmā izmantoto dārgo cirkoniju ir iespējams aizstāt ar alumīniju, kas ir 150 reizes lētāks un var saražot divreiz vairāk ūdens. Šāds atklājums liek raudzīties ļoti cerīgi uz šo tehnoloģiju jau tuvākajā nākotnē, jo tā ne tikai spēs iegūt dienas laikā 400 mililitrus ūdens, bet arī būs daudz pieejamāka cilvēkiem dažādos pasaules reģionos.

Zinātnieki sīkāk analizēja saražoto ūdens daudzumu, mainot dažādus vides apstākļus, tostarp mitruma līmeni, temperatūru un saules intensitāti. Šādas pārbaudes ļauj šo tehnoloģiju piemērot dažādām planētas vietām, kur ūdens ieguve no gaisa varētu būt ļoti aktuāla. Šobrīd izskatās, ka potenciālie lietoji meklējami ASV sausākajos štatos un Vidusjūras reģionā.

Vairāk par to varat lasīt interneta vietnē scencedaily.com.