Ir laiks mūsu dzīvē, kad apkārtējo pasauli sajūtam īpaši asi un jutīgi, un ir laiks, kad kļūst grūtāk sadzirdēt čukstus, izlasīt burtus un apkārtējā pasaule "sāk pazust tulkojumā" mūsu maņu orgānu dēļ. Cilvēkam, kļūstot vecākam, vājāka kļūst dzirde, acīm trūkst asuma un arī pirkstu gali kļūst nejūtīgāki. Šis process daudziem cilvēkiem ir daļa no novecošanas. Kas notiek ar cilvēka spēju uztvert apkārējās vides kairinājumus, kāpēc maņas vecumdienās nav tik asas un vai tas nozīmē, ka vecumā visas maņas zūd, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesore, medicīnas doktore Una Riekstiņa un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.

Novecošana notiek individuāli. Ir pētīts arī, kas notiek ar cilvēku emocijām saistībā ar maņām, novecojot. Cilvēkam dzīves laikā emociju intensitāte krītas. Veci cilvēki ir draudzīgāki.

"Ir viens liels bet, domājot par emocijām, kas dzīves laikā nekrītas un saglabājas relatīvi konstanta, tā ir vajadzība pēc laimes. (..) arī veciem cilvēkiem šī emociju intensitāte nekrītas, vajadzība pēc viņas nemazinās," atzīst Jurģis Šķilters.

"Ilgtermiņa pētījumos konstatēts, ka tie cilvēki, kuriem ir intensīvi kontakti ar ģimeni, ar bērniem, noveco daudz draudzīgākā veidā. Kognitīvās funkcijas saglabājas daudz ilgāk," norāda Jurģis Šķilters.

Unikāli procesi cilvēka smadzenēs īsi pēc nāves

Gaisma tuneļa galā, iziešana no sava ķermeņa, vieglums - tās ir dzirdētākās pieredzes, ko stāsta cilvēki, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi. Ko redz medicīnas speciālisti un vai ir iespējams "nofilmēt", kas notiek cilvēka smadzenēs, tuvojoties nāvei?

"Ir diezgan mazs procents to, kas izdzīvo pēc klīniskās nāves, un vēl mazāks procents to, kas atceras notikušo mirklī, kad ķermenis ir gatavs doties aizsaulē," teic Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante. 

Pirms runājam par to, kas ir fiksēts cilvēka smadzenēs, viņam aizejot no dzīves, neliels skaidrojums, kas  tad ir nāve medicīniskā  izpratnē. Ir bioloģiskā nāve, kad cilvēkam apstājas visi dzīvības procesi organismā un viņš nomirst, un ir klīniskā nāve, kad cilvēku ir iespējams reanimēt un atgriezt dzīvē. Bet tad ir jautājums, cik lielā mērā ir vai nav bojātas smadzenes. Vairāk par šiem procesiem skaidro Ramona Valante.

Šī gada februāra mēnesī populārzinātniskajā portālā "Science Alert" tika publicēts raksts par  to, ka pirmo reizi neirozinātnieki reģistrēja mirstoša cilvēka smadzeņu darbību. ASV 87 gadus vecam vīrietim pēc operācijas sākās epilepsijas lēkme un mediķi izmantoja elektroencefalogrāfiju, lai uzraudzītu viņa smadzeņu darbību. Pacients nomira, bet   smadzenēs fiksētais sniedza ieskatu par to, kā šim cilvēkam pirms nāves darbojās atmiņa. Ramona Valante izsaka viedokli par šo rakstu.