Raidījumā „Zināmais nezināmajā” sarunas par zinātnes saistību ar burvju mākslu.

Vispirms sižets par Rīgas cirka vecmeistaru burvju mākslu, par ko stāsta cirka direktore Lolita Lipinska. Eižens Finks kā faķīrs, vēderrunātājs Jānis Štrauss, Leonards Strods, kurš varēja lepoties ar apbrīnojamu roku veiklību, un vēl daudzi citi burvju mākslinieki, kuri savulaik ir uzstājušies Rīgas Cirka arēnā - kas viņi bija un kādus trikus rādīja?

Savukārt studijā kopā ar iluzionistiem Daci un Enriko Pecolli saruna par iluzionisma vēsturi, burvju trikiem un tehnoloģijām, kas padara tos specefektiem bagātākus un modernākus.

Biežāk izmantotie burvju mākslinieku triki

Pirmām kārtām, burvju mākslinieki mūs pārsteidz ar savu roku veiklību. Tāpēc ļoti lielu daļu triku klāstā aizņem tieši roku veiklības triki. Tie mēdz būt dažādi – ar bumbiņām, kārtīm, dažādiem nelieliem priekšmetiem, ar kuriem ir viegli izspēlēt tā saucamos “parādījās-pazuda” trikus. Un kā zināms daudz kas pazūd tieši burvju cepurē. Šo klasisko triku visbiežāk demonstrē kopā ar trušiem, kas tiek izvilkti no cepures. Šis triks ir iekļauts teju visos maģijas šovos, un to apgūst visi jaunie burvju mākslinieki – tas izrādās esot viens no vienkāršākajiem trikiem.

Burvju mākslas vēsturē kā sava laika ikona ir iegājis arī tā saucamais ūdens slazds. Tas rada sprostu, kas līdzinās lielai ar ūdeni pildītai tvertnei, no kuras jātiek ārā burvju māksliniekam. To savos priekšnesumos 20. gadsimta sākumā ietvēra leģendārais burvju mākslinieks Harijsa Hudīnī. Īstajā vārdā Ēriks Veiss. Viņš bija ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieks, kurš kļuva slavens ar to, ka spēja izkļūt no vissarežģītākajām situācijām. Hudini iemācījās atsvabināties no visāda veida ķēdēm un saitēm. Visi Hudini triki balstījās uz fizisko spēku, prasmi un veiklību. Viņš sadusmojās ikreiz, kad kāds piedēvēja viņam mistiskus spēkus, un atmaskoja trikus, kas teicās esam apveltīti ar pārdabiskām spējām. Hudini izdomāja dažādus aizraujošus trikus, tostarp, lika izgaist zilonim un parādīja, ka spēj iziet cauri ķieģeļu sienai. Izgaist zilonim auditorijas priekšā Harijs Hudīnī lika 1918. gadā, ar to, protams, piesaistot milzīgu skatītāju uzmanību. Līdzīgi priekšmetiem, tostarp lidmašīnām un Ņujorkas Brīvības statujai, izgaist licis mūsdienu slavenākais iluzionists Deivids Koperfīlds. Ne velti žurnāls “Forbes” viņu ir nodēvējis par visu laiku komerciāli veiksmīgāko burvju mākslinieku.

Vēl neatņemams burvju mākslinieku darba instruments ir kāda ierīce, kas līdzinās giljotīnai. Iluzionisti, kas ar to veic triku, aicina kādu no skatītājiem par brīvprātīgo. Ass asmens it kā krīt uz brīvprātīgā galvas, taču vēlāk atklājas, ka brīvprātīgais ir pilnīgi neskarts, atstājot auditoriju neziņā, kā tas īsti notika.