Vides un dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas un arī virkne zinātnieku jau ilgāku laiku ceļ trauksmi par draudiem bišu populācijai pasaulē. Nereti tiek lietoti arī tādi skaļi saukļi kā “Bites izmirst!”.

"Bišu populācijas samazināšanās ir novērojama, tas ir pilnīgs spoguļattēls tam, kas notiek ar dzīvo dabu šobrīd pasaulē," sarunā raidījumā "Zināmais nezināmajā" norāda Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Nesen vides organizācijas rīkoja diskusiju “Kā jūtas Latvijas bites?”, lai skaidrotu, vai un kāda pastāv saistība starp pesticīdu lietošanu un to, kādā stāvoklī ir bišu populācija. Taču diskusijas par šiem jautājumiem ir gana plašas - kā Latvijā, tā arī Eiropas Savienībā. Aizvien arī tiek vākti paraksti, lai mudinātu Eiropas Komisiju mainīt pesticīdu regulējumu, lai labāk aizsargātu bites. Vai un kāpēc mums jāsatraucas par bitēm, kādi ir jaunākie dati un kas būtu jādara, lai bites nebūtu apdraudētas, analizē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, antropoloģe, Agita Pusvilka un Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.

"Latvijas bite ir kā simbols tam, kāds ir stāvoklis ar bioloģisko daudzveidību, līdz ar to pasaules dabas fonds skatās uz  šo jautājumu daudz plašāk. Mēs varam diskutēt, vai bite ir simbols bioloģiskās daudzveidības izzušanai, vai bioloģiskās daudzveidības izzušana ir kā sākums bites populācijas samazināšanai," vērtē Jānis Rozītis.

"Biškopjus satrauc augu aizsardzības sistēma, kāda šobrīd pastāv," norāda Valters Brusbārdis. "Arvien ziedošās kultūras smidzina arī dienas laikā un nav svarīgi, vai tas ir insekticīds vai herbicīds, vai fungicīds, mēs runājam par indēm, ja attiecīgi kukainis nonāk tiešā šīs apstrādes strūklā, dzīvnieks ir saņēmis tiešu indes devu. Biškopjiem ir pamats būt satrauktiem."

Sirsenis ir tikai liela lapsene un nav agresīvākais lidonis

Lielākā Latvijas un arī visas Eiropas  lapsene ir – sirsenis. Ar ko šie kukaiņi barojas, vai to inde ir tikpat stipra, kā bitēm, kāpēc tie mitinās cilvēku mājokļu tuvumā un cik  agresīvi tie ir, par to saruna ar kukaiņu pazinēju Uģi Piterānu.

“Sirsenis vispār ir lapsene. Sirsenis ir Latvijas lielākā lapsene, arī Eiropas lielākā lapsene. Lapseņu dzimtā ir vairākas sugas. Eiropā ir parādījies Āzijas sirsenis, bet Latvijā viņu vēl neesam sagaidījuši. Sirsenis Latvijā ir viens,” skaidro Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Viņš piebilst, lai nejaucam to invazīvo Āzijas sirseņu sugu ar Āzijas milzu sirseni, par kuru portālos varēja lasīt informāciju, kā negantu bišu slepkavu Ziemeļamerikā. Šie milzeņi, kas ir ap 4-5 centimetrus gari, uzlidojuma laikā ātri vien var nogalināt simtiem bišu.

Tā kā mēs vēl bez bažām varam uzlūkot savu vietējo sirseni jeb irsi, izmēros ap 2 līdz 3 centimetriem, sevišķi bīstami, ja gadās ar to saskrieties pūžņa tuvumā, bet ikdienā tas nav baisāks par savu radinieci lapseni, kuras mums ir lielākā skaitā nekā sirseņi. Bet vai sirseņa dzēliens cilvēkam var būt nāvējošs?

Uģis Piterāns skaidro, ka bīstams tas var būt alerģiskiem cilvēkiem, kuriem arī lapsenes dzēliens var būt bīstams.

Bet vispār bišu inde ir daudz bīstamāka par lapseņu un sirseņu indi.

Visbīstamāk ir sirseņu pūžņa tuvumā, ja mājās ielido viens sirsenis, par to nevajadzētu satraukties.

Sirseņi ir visēdāji, un cilvēka ieskatā, pie sirseņu labajām īpašībām var minēt to, ka sirseņu barība ir arī tie kaitēkļi, kas ir apsēduši mūsu stādītos kokus un krūmus.

Protams, sirseņu izmērs un iespēja tikt sadzeltam neierindo šo kukaini cilvēka iecienītāko dzīvnieku lokā, taču, kā norāda Uģis Piterāns, sirsenis nav pats agresīvākais lidonis.