Cik izplatīta aizvien ir vēlme tikt pie dēla vismaz kā pirmā bērna ģimenē? Vai zēni ģimenēs tiek vairāk gaidīti un kāpēc tas tā? Un kādas prakses Eiropā un pasaulē pāri piekopj, lai savam mērķim tuvotos? Ar pētījumiem iepazīstina sociālatropoloģe Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas falkultātes pētniece docētāja Diāna Kiščenko.

Diāna Kiščenko atsaucās uz pētījumu, ko veikusi 2017. un 2018. gadā Melnkalnē, jo tā ir viena no valstīm, kur dažās pašvaldībās vairāk dzimst tieši zēni. Skatot, kā cilvēki domā par ģimeni, ģimenes plānošanu, atklājies, ka prakses ir dažādas.

Melnkalnē ir zināms teiciens: Piedzemdēt un audzināt meitu ir kā laistīt svašu dārzu, jo meita jau dosies no tēva mājas uz vīra māju. Līdz ar to, dot īpašumu meitai, nozīmē padarīt bagātāku pilnīgi svešu cilvēku.

Līdzekļi, lai dzimtu dēli, ir vairāki, tās ir lūgšanas, maģiski rituāli, arī veic abortu, ja zina, ka būs meita, kas pretrunā ar reliģiju. Tāpat liela loma mūsdienu medicīnas tehnoloģijām.

Vēl ir kundzes, kas veic auglības masāžas, "iemasē", lai varētu radīt vīrišķo pēcnācēju. Uzturoties Melnkalnē kopā ar kolēģi viņa atradusi trīs šādas kundzes. Tad arī pati Diāna Kiščenko iesaistījusies pētījumā, jo bija ilgstošās attiecībās, bet ģimenē vēl nebija ienākuši bērni. Satikšanās ar šīm kundzēm noritēja kā pie ārsta ar iztaujāšanu, izmeklēšanu jeb iztaustīšanu, diagnozes uzstādīšanu.

"Diagnozē divas kundzes divās atšķirīgās pilsētās man pateica, ka man esot pārāk cieta dzemde, kas atrodas pārāk augstu, tāpēc spermatozoīdi netiek, kur jātiem, tāpēc es nepalieku stāvokli," atklāj Diāna Kiščenko.

Trešā kundze norādījusi, ka pētniece ir kādreiz dzīve saskārusies ar sievieti, kurai ir auglības problēmas, fiziski saskaroties it kā pārnācis lāsts, no kura var atbrīvoties, veicot attīrīšanas rituālus. Tie arī piekopti.

Diāna Kiščenko arī izbaudījusi masāžu.

"Mēs ieradāmies masāžas dienā ar manu palagu, ko viņa ātri sagrieza virtuvē un sašuva tādu kā jostu, kuru pēc masāžas viņa apsēja man ap vēderu. Jāsaka, pati masāža bija nepatīkama, sāpīga un arī tā apsaitēšana bija sāpīga un mokošo.

Viņa teica, ka tā jābūt, ka tas ir process, kuram jāiet cauri," atminas Diāna Kiščenko. "Mani mocīja lielas galvassāpes, acīmredzot mani iekšējie orgāni bija tik ļoti saspiesti, ka nevarēju veikt savus ikdienas darbus. Vīrs teica - sien to lenti nost, pietiek eksperimentēt ar savu ķermeni."

Pētniece izgāja šo un citu kundžu rituālus un 2018. gada decembrī pētnieces ģimenē piedzima dēls.

"Klasiskais antropologa stāsts, kur ar pašu pētnieku notiek lietas," smej Diāna Kiščenko.

Notikušais raisījis daudz jautājumu, kāpēc tas ir noticis. Diānai Kiščenko ir arī daudz racionālu izskaidrojumu tam, kāpēc tā noticis, jo Melnkalnē dzīvojot daudz sportojusi, veselīgi ēdusi, labi gulējusi, atbrīvojusies no liekā svara. Bijis daudz labu apstākļu, lai pēc tam paliktu stāvoklī. Tas arī saistīts ar personīgu dzīvi, ar prieku atgriezties Latvijā, būt kopā ar vīru. Tas viss ir kompleksi. Arī reproduktologi teikuši, ka trešdaļā gadījumu nav izskaidrojams, kāpēc sieviete paliek vai nepaliek stāvoklī. 

Diāna Kiščenko norāda, ka pētījumā Melnkalnē atklātais arī liek uzdot jautājumus par to, kādas ir iespējas sievietei, par to, kurš lemj par reproduktīvajiem jautājumiem ģimenē. Tas arī parāda, cik dzimumnevienlīdzīgā sabiedrībā dzīvojam. Un runa jau nav tikai par Melnkalni.

X un Y hromosomu skaita novirzes no normas un radītās pārmaiņas cilvēka organismā

Mūsu ķermeņa šūnās ģenētisko informāciju glabā struktūras, ko sauc par hromosomām. Dzimuma atšķirības savukārt nosaka dzimumhromosomas. Sievietēm ir divas X hromosomas, bet vīriešiem – viena X un viena Y hromosoma. Bet kas notiek tajos brīžos, kad mehānisms iziet no ierindas un pēkšņi vienam vai otram dzimumam šo X un Y hromosomu ir netipiski vairāk vai mazāk? X un Y hromosomu skaita novirzes no normas un radītās pārmaiņas cilvēka organismā skaidro akadēmiķis, profesors, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents Īzaks Rašals.

Mūsu ķermenī ir divi šūnu dalīšanās veidi - mitoze un mejoze. Mitozes laikā parasta ķermeņa šūna sev rada pilnīgi identisku kopiju ar 46 ģenētiskā satura glabātājām jeb hromosomām. Sievietēm starp šīm 46 ir divas X hromosomas, bet vīriešu komplektā ir viena X un viena Y hromosoma. Bet ir vēl tāds šūnu dalīšanās veids, ko sauc par mejozi un kura laikā rodas gametas jeb dzimumšūnas, tātad spermatozoīdi un olšūnas. Tām ir uz pusi mazāk hromosomu - 23, līdz ar to olšūnās būs tikai viena X hromosoma, bet spermatozoīdos - vai nu X, vai Y.

Te pa īstam sākas mūsu stāsts, jo tieši mejozes procesā mehānisms var noiet greizi, un tā rezultātā jaunajās dzimumšūnās veidojas X vai Y hromosomu iztrūkums vai pārpalikums. Tas ir kā nepareizi sadalīts pīrāgs, kurā kādam nogriezts krietni lielāks gabaliņš, bet kādam vispār nekas netiek. Un, protams, ja šādas dzimumšūnas ar nepareizu X un Y hromosomu sadalījumu iesaistās apaugļošanās procesā, tad rodas atkal jaunas novirzes no normas jeb aberācijas, kas dažādu sindromu veidā var ietekmēt pēcnācēja organismu.