Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies mūsu platuma grādos mazāk skartai, tomēr ļoti aktuālai tēmai. Proti, vai un kā dzimumu nevienlīdzība ir saistīta ar klimata pārmaiņām un vides problēmām pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Ingrīda Strazdiņa un sociālantropoloģe Ieva Raubiško.

Klimata pārmaiņas mūs pasaulē skar nevienlīdzīgi. Biedrības "Zaļā brīvība" projekts aktualizē jautājumu par klimata taisnīgumu saistībā ar dzimumu, to, ka klimata pārmaiņas lielā mērā ietekmē nabadzīgāko valstu iedzīvotājus un tieši sievietes. 

"Ņemot vērā dzimumu lomu un sievietes pienākumus, sievietes ir tās, kas ir iesaistītas visvairāk pārtikas sagādē ģimenē, gan bērnu audzināšanā un pieskatīšanā.

Tas nozīmē, ja klimata pārmaiņas skar kādas konkrētas valstis vai nāk dabas katastrofas, sievietes ir tās, kas nespēj šos apstākļus pamest, ne aizmukt ar lielām ģimenēm, ne arī viņam ir informācija, ka vispār kaut kur ir jāmūk vai jāmaina dzīvesvieta," norāda Ingrīda Strazdiņa.

Viņa norāda, ka klimata taisnīgums nepastāv un daudz jādara tiem, kas dzīvo ērtos apstākļos. Taču nav arī vienas atbildes, kas ir šīs nevienlīdzības cēloņi. Taču ir arī sociālkulturālas normas, kas Rietumu pasaulē šķiet nevienlīdzības cēlonis un nepieņemami, bet, piemērām, kādās Āfrikas valstīs ir norma un pašsaprotami kā sievietes ikdienas pienākums. Raidījuma viešņas konkrēti min smagu ūdens kannu nešanu, tā ir norma, ka to dara sievietes, jo saistīts ar ikdienas pienākumiem, ko viņas veic.

Bet ir arī valstis, kur sievietes rīkojas un sadarbojas, lai izkļūtu no nevienlīdzīgas situācijas. Piemēram, Indijā lietus sezonas laikā iemācījušās iekapsulēt lietus ūdeni, kuru izmanto, kad sausuma periods. Vai arī Gvinejā sievietes mācās sadarboties un mangrovju audzes sargā.

Vērtējot, kāpēc sabiedrībai arī Latvijā vajadzētu aizdomāties par nevienlīdzības cēloņiem kādā citā pasaules malā un kāpēc vajadzētu pārvērtēt savas izvēles, Ieva Raubiško norāda uz diviem izaicinājumiem - būt iesaistītiem un nenoliegt vietējās zināšanas.

"Mēs katrs esam kādu globālu attiecību tīklos, vienalga, ko pērkam, vai kur dodamies. Varbūt vajadzētu padomāt tā, ja mēs kaut kur dodamies, gūstam jaunas zināšanas, iespaidus, varbūt jābūt gataviem dot kaut ko pretī. Ne vienmēr varēsim izsekot, ko mēs tiešā veidā ietekmējam, bet ir skaidrs, ka mums arī ir kādi pienākumi šeit," norāda Ieva Raubiško.

Viņa arī bilst, ka ir jāapzinās un jāatbalsta vietējās zināšanas. Pārmaiņas notiks veiksmīgi, ja tiks liktas lietā zināšanas, kas dzimušas konkrētā vietā, vai tās ir mantotas, vai veidojas no jauna. Bieži vien labi aizmirsts vecais palīdz saglabāt mūsu dzīves vidi, pat uzlabot.