Cilvēka attiecības ar dzīvniekiem ir bezgala komplicētas - no mājas mīluļiem līdz industriāli audzētiem dzīvniekiem, no plēsējiem, kas ir apdraudējums, līdz rezervātos mītošiem indivīdiem, kuriem apdraudējums esam mēs, cilvēki. Mēs kopā apdzīvojam šo planētu, tāpēc cilvēka vēsture ir tik sena, cik senas ir mūsu attiecības ar dzīvniekiem sev līdzās. Lai labāk iepazītu šos organismus, radusies ideja izveidot tādu kā dzīvnieku inteliģences periodisko tabulu. Kāda izskatītos periodiskā tabula, ja ķīmisko elementu vietā būtu sarindoti dzīvnieki, balstoties uz to intelektuālajām spējām? Kāpēc ir radusies vēlme noteikt, kurš dzīvnieks ir apveltīts ar lielāku gudrību, kurš nē? Kā to noteikt un kāds no tā ieguvums pašiem dzīvniekiem, vērtē Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams Latvijas Universitātes docents, filosofs Artis Svece.

Vērtējot ieceri sarindot un grupēt dzīvniekus līdzīgi kā ķīmiskos elementus periodiskā tabulā, vadoties pēc to gudrības vai inteliģences, Artis Svece atzīst, ka atsauce uz Mendeļejeva tabulu ir tikai metafora. Sakarības, kas ir Mendeļejeva tabulā, diez vai varētu atrast, šādā veidā sakārtojot intelektu.

"Viena problēma ar dzīvnieka intelektu ir tāda, ka par atskaites punktu parasti uztveram cilvēka intelektu un iedomājamies, ka dzīvniekam ir kaut kas līdzīgs, bet mazākā mērā un tagad mēģinām sakārtot - aizvien mazāks un mazāks. Tas ir problemātiski, jo dzīvnieka kognitīvās spējas ir dažādas un nevar salikt vienā rindiņā. Ir dzīvnieki, kuriem atmiņa ir attīstītāka nekā cilvēkam, ir dzīvnieki, kuriem spēja orientēties telpā ir labāka nekā cilvēkiem. Ja mēs sakām, ka tās visas intelekta sastāvdaļas, tad tā hierarhija izjūk," vērtē Artis Svece.

"Man liekas, ka mērķis ir izveidot tādu karti ar dažādām mentālām un kognitīvām spējām, un tad mēs varēsim nevis līnijā skatīt cilvēka un dzīvnieka intelektu, bet vismaz divās vai trijās dimensijās.

Tad mēs redzēsim, ka bitēm varbūt nav izcila atmiņa, bet tās spēj komunicēt par lietām, kas nav šeit un tagad, kamēr balodis varbūt, ir pētījumi, kas saka, ka viņiem ir tādi kā koncepti, bet viņi varbūt nevar komunicēt par to, kas nav šeit un tagad. Tā būtu tāda daudzveidīga mentālo, kognitīvo spēju karte. Man liekas, ka tam ir jēga, bet to nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu sakārtot dzīvniekus hierarhijā - visgudrākais dzīvnieks un vismuļķīgākais dzīvnieks," skaidro Artis Svece.

Kāda būtu kognitīvo spēju karte, skatoties dzīvnieku pasaulē?

"Nervu sistēma domāta, lai izdzīvotu mainīgajos dzīves apstākļos. Dinozauri bija plaši izplatīti, bija ar lielām galvām, acīmredzot labi attīstītu nervu sistēmu, bet viņi izmira. Tāpēc, apstākļiem mainoties, ja mēs gribam nodefinēt, kurš ir gudrākais, kurš ir bijis adaptētākais, runa ir par to, kurš izdzīvos cauri apstākļiem, kādi vēl būs," analizē Indriķis Krams.

"Evolūcija līdz šim nav radījusi superorganismu, jo apstākļi mainās tik lielā mērā, ka superorganisms, visgudrākais, nekad nav radies un neradīsies.

Šī brīža apstākļos cilvēks "vinnē", mēs esam okupējuši visus kontinentus, visas iespējamās ekosistēmas un mēs tur dominējam, mēs atņemam visiem visu, neļaujam citām sugām izvērsties tik plaši, kā mēs paši. Bet kaut kādā brīdī arī mūsu suga kaut kur izzudīs. Ne gluži vienā dienā kā dinozauri, un tad nāks tie, kas būs vēl attīstītāki tai nākotnes videi," turpina Indriķis Krams.

"Cilvēks pašlaik dzīvo vidē, kādā nekad nav dzīvojis, nekad nav bijis radīts šai videi. Es tomēr liktu priekšgalā cilvēku. Viņš demonstrē spējas dzīvot vidē, kurā nav bijis. Tie, kas ir nākamie, kas spēj uztvert dzīves momentu, vai nu mēs būsim vai nebūsim, ir tie, kas dzīvo pilsētā, kas spēj ar mums sadzīvot kopā. Tie var būt lidot, skriet pa zemi spējīgi dzīvnieki. Galvenais, ka viņi spēj adaptēties un uztvert to vidi, kas pašlaik rodas visā planētā - meži tiek izcirsti, tuksneši izplešas. Ir viena kategorija dzīvnieku, kaut vai lapsas, baloži, vārnas, kovārņi, pat vanagi Rīgā ienākuši pamatīgi, tie ir visi, kuru nervu sistēma ļāvusi izdzīvot, radīt pēcnācējus. Tāpēc tie ir visattīstītākie," atzīst Indriķis Krams.

Iecerētā tabula būtu skaista shēma, kur parādīt, ka ne visu var mērīt attiecībā citam pret citu pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem.

Sarežģītais ģēnija prāts

Ne reizi vien pasaules vēsturē esam redzējuši ģeniālus prātus, kurus pavada netipiska uzvedība un dažkārt arī psihes traucējumi. Vienā gadījumā varam runāt par psihisku novirzi un kādām īpašām spējām šaurā jomā, otrā - ģēnijs, kuram smadzenes strādā netradicionāli. Tā, runājot par ģenialitāti un psihisku saslimšanu, atzīst neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne.

„Nav ģēnija bez vājprāta piejaukuma” ir teicis sengrieķu filozofs Aristotelis.

Tomēr  šodienas pētījumi neirozinātnē, smadzeņu diagnostikā  un psiholoģiskajā jomā sniedz daudz vairāk atbilžu uz to, kā darbojas cilvēka prāts, salīdzinot ne tikai ar Aristoteļa laiku, bet  pat par pagātni pirms pāris desmitgadēm. 

Kā strādā ģēnijā prāts, vai  var vilkt vienlīdzības zīmi starp neordināru domāšanu un  garīgiem traucējumiem?