Akadēmiķis Elmārs Grēns savā grāmatā "Nāves impērija" raksta par šausminošu un slepenu shēmu, kurā PSRS laikos daudzi bija iesaistīti nāvējošu bioloģisko ieroču (baktēriju, vīrusu, toksīnu u.c.) radīšanā. Neskatoties uz 1972. gadā pieņemto ANO konvenciju par bioloģisko ieroču aizliegšanu un to iznīcināšanu, PSRS turpināja to pretlikumīgu un plašu radīšanu. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Elmāru Grēnu.

LU Akadēmiskajā apgādā ir nākusi klajā akadēmiķa, profesora Dr. habil. biol. E.Grēna grāmata “Nāves impērija. Bioloģisko ieroču slepenā programma PSRS un vēlāk”.

Diemžēl masveida iznīcināšanas ieroču problēma mūsdienās ir ļoti aktuāla un maz pētīta, un īpaši latviešu lasītājam tā ir maz zināma. Savulaik izcilie molekulārās ģenētikas atklājumi pasaulē un mērķtiecīgās manipulācijas ar baktēriju un vīrusu gēniem solīja revolucionāru apvērsumu farmācijas industrijā, medicīnā un lauksaimniecībā, taču deva jaunu iedvesmu arī bioloģisko ieroču attīstībā.

Vieni no nežēlīgākajiem un vienlaikus ietekmīgākajiem ieročiem karadarbībā ir bioloģiskie ieroči. Attīstoties bioloģijai, virusoloģijai, imunoloģijai un ģenētikai bioloģisko ieroču izpēte un izstrāde norisinājās dažādās pasaules valstīs. Bet pilnu sparu uzņēma Padomju Savienībā, stāsta grāmata „Nāves impērija”, kura aplūko šo nāves inženieriju PSRS.

Civilā aizsardzība padomju gados

Pie speciālā aizsargapģērba piederēja vieglais aizsargtērps un aizsargkombinezons ar kapuci, aizsargcimdiem un gumijas zābakiem – apģērbs bija tikai neliela daļa no civilās aizsardzības pasākumiem padomju laikā.

Latvijas ugunsdzēsības muzejā var iepazīst ekspozīciju par civilo aizsardzību padomju laikos. Līdzās  patvertņu shēmām, aptieciņām, radiācijas mērītājiem, tur skatāms arī tāds rets eksponāts, kā 1939. gadā rūpnīcā VEF ražota tautas gāzmaska. Protams, ka civilās aizsardzības jautājums kļuva aktuāls  pēc Pirmā pasaules kara, taču augstāko attīstības līmeni  bijušajā Padomju Savienībā civilā aizsardzība sasniedza aukstā kara periodā, kad radās atomkara un dažādu masu iznīcināšanas ieroču pielietošanas draudi.  Par to laiku  un civilas aizsardzības metodēm stāsta Latvijas ugunsdzēsības muzeja direktors Aivars Mednis.