Ekonomisti aizvien biežāk runā par nepieciešamību pārskatīt veidus, kā mēram sabiedrības labklājību. 20. gadsimta sākumā radītais IKP vairs nespēj pilnībā raksturot sabiedrības "labsajūtu" un prognozēt valsts labklājību ilgtermiņā. Kādas ir alternatīvas?
Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.
Marta sākumā RSU Darba drošības un vides veselības institūts publicēja pētījuma datus par strādājošo labsajūtu Covid-19 apstākļos, mēnesi vēlāk institūta darbinieki veica atkārtotu aptauju un dati parādīja, ka situācija ir vēl saspringtāka. Visvairāk attālinātais darbs negatīvi ietekmē sievietes. Tā kā līdz globālajai pandēmijai attālināti strādāja galvenokārt vīrieši, ārkārtas situācijā to biežāk sāka darīt sievietes. Daudzām tā bija pirmā šāda veida pieredze. Tomēr atbalstu no darba devēja saņēma tikai retā - tā secināts pētījumā. Plašāk - sarunā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītāju Ivaru Vanadziņu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
2.Salikt vienā grozā visus šos izdomātos labklājības indeksus un likt ,lai MI izskaitļo rezultātus.
3.IKP labi der,kad politiķiem jārunā ar vēlētājiem,kas pārsvarā domā par sava naudas maka biezumu.
4.Pēdējos gadsimtos skaidri redzams,ka pieaugošo labklājību atnes jaunās tehnoloģijas.Divi piemēri.
5.Nu jau 76.gadu pēc kārtas jaunās tehnoloģijas neļauj notikt tradicionālās formas pasaules karam.Lai kāds pamēģina izmērīt šāda veida labklājības pieaugumu.
6.Tagad jau skaidri noprotams,ka ar visa veida piesārņojuma savākšanu un pārstrādi nodarbosies roboti,nevis zaļie aktīvisti.Kā to pārrēķināt labklājībā?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X