Viens no biežākajiem kara cēloņiem pasaules vēsturē ir cīņa par dabas resursiem – ap tiem veidojas tāds kā nebeidzams loks – dabas resursus ietekmē pati karadarbība, bet karadarbības taktiku pavisam noteikti ietekmē arī daba. Kopš brīža, kad cilvēks sāka karot un cīnīties par teritoriju, resursiem vai varu, attīstīties sāka cīņu un karu stratēģija un neatņemama to sastāvdaļa bija dabas radīto šķēršļu vai priekšrocību apjaušana un izmantošana kara taktikās. Reljefs, klimats, ūdens tilpnes un citas mūsu planētas daudzveidīgās ainavas ir likušas vienam uzvarēt, citam mācīties no rūgtām kļūdām. Izplānot labu kaujas stratēģiju sarežģītos klimata apstākļos un reljefā bija ikdiena arī 20. gadsimta Latvijā, tikmēr mūsdienu lielais izaicinājums ir atjaunot vidi pēc intensīvas karadarbības. Par karu un dabu un to savstarpējo mijiedarbību raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks Kārlis Dambītis un Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.

Ierobežotas pieejas teritorijas, piemēram, vietas, kur notiek militārās apmācības nāk talkā dažādu dzīvnieku un augu sugu aizsardzībā.

Smilšu krupis, rubeņi, sila ķirzaka, pupuķis, zaļā vārna, sarkanspārnu sisenis, vairākas aizsargājamas augu sugas, no kurām viskrāšņākās ir silpurenes un retas orhideju sugas, piemēram, asinssarkanā dzeguzene un vēl daudzi floras un faunas pārstāvji par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Ādažu militāro poligonu. Intensīvas, gadiem ilgas militārās mācības šajā vieta ir izveidojušas to vidi, kas ir labvēlīga nule nosauktajām augu un dzīvnieku sugām.

Ādažu militārais poligons, neraugoties uz ikdienā skanošajiem šāvieniem, virsāju teritorijas dēļ ir izcila dzīvotne vairākām putnu sugām. Kā militāras mācības ir radījušas un labvēlīgi ietekmē šo vidi spārnainās faunas pārstāvjiem par to saruna ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes valdes priekšsēdētāju ornitologu Viesturu Ķerus.