Pēdējo gadu vasaras kalpojušas par lielisku rādītāju tam, cik ļoti Latvijā un pasaulē esam gatavi straujām laikapstākļu maiņām, - neraksturīgi karstām, sausām vai tieši prētēji - aukstām un lietavām bagātām vasarām. Aizvadītajā gadā lauksaimnieku ražu apdraudēja plūdi un nemitīgās lietuvas, šogad gan lauksaimniecības zemes, gan dabiskās teritorijas pamatīgi postījis sausums un karstums. Nevienam vien tas licis aizdomāties, ko sagaidīsim nākotnē - kā pārmaiņām pielāgosies cilvēki gan Latvijā, gan citviet un vai daba tiks galā ar nemitīgajiem plūdiem, sausuma periodiem, ugunsgrēkiem un citām stihijām, kuras nu jau kļūst par ikdienu daudzos pasaules reģionos. Vai cilvēka radītā infrastruktūra spēj nodrošināt saimniekošanai un dzīvei piemērotus apstākļus vai tomēr infrastruktūras uzlabojumi atrodami tur pat dabiskajās sistēmās, kuras pēdējos gadsimtos esam izmainījuši līdz nepazīšanai? Kādu mācību stundu piedzīvojam šobrīd, mainoties klimatam? Saruna ar Latvijas Dabas fonda pārstāvi Viesturu Lārmani un Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti.

Augu spēja pielāgoties ārējo apstākļu izmaiņām

Atšķirībā no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, augi nevar aiziet, pārcelties, aizlidot vai meklēt labākas teritorijas dzīvei. Tāpēc augi ir attīstījuši dažādas unikālas prasmes, kā regulējot iekšējos procesus, izdzīvot nepiemērotos apstākļos. Par augu spēju pielāgoties ārējo apstākļu izmaiņām stāsta Latvijas Universitātes profesors, biologs Ģederts Ieviņš.