Kārdinājums atklāt nezināmo ātrāk nekā citiem var būt gana liels, lai arī zinātnē, kur izmanto noteiktas metodes un skaidrus mērījumus, kurus var atkārtot, taptu paziņojumi par atklājumiem, kas vēlāk ir izrādījušies kļūdaini. Vēl pavisam nesen raidījumā Zināmais nezināmajā runājām par būtisku atklājumu - uz Venēras atrasta gāzveida viela fosfīns, ko vismaz uz Zemes saista ar dzīvības klātbūtni. Tomēr vēlāk izrādījās, ka šis atklājums ir bijis kļūdains. Kāpēc tā un kā dabaszinātnēs aizvien gadās arī kļūdas, skaidro Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas katedras profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

"Man šķiet, ka cilvēki nav pārāk vīlušies, cilvēki domā, ka tā ir intensīvas zinātnes sastāvdaļa," vērtē Jānis Liepiņš, skaidrojot par kļūdainiem atklājumiem vai paziņojumiem zinātnē. "Cilvēki ļoti grib publicēt idejas vai novērojumus, kas vai nu viņus pašus iecels kaut kādā slavas saulītē vai viņu pētījumu virzienu parādīs jaunā gaismā.

Nemitīgā sacenšanās par to, kas būs pirmais, vai kurš izdarīs unikālāku atradumu var reizēm novest pie tā, ka tas galaprodukts - publikācija vai atradums - patiesībā ir kļūdains."

"Jo vairāk publicējam, jo vairāk uz zemes ir zinātnieku un viņi kaut ko meklē un atrod, jo vairāk rodas arī kļūdainu atradumu. Ir pat veselas datubāzes, kur šos kļūdainos atradumus uzkrāj," norāda Jānis Liepiņš.

"Brīnišķīgi, ja mums būtu drošticami, ka uz Venēras ir dzīvība vai dzīvības pazīmes. Tāpat kā citi revolucionāri atklājumi, tie sākotnēji tiek uztverti ar zināmu skepsi un ir jāpaļaujas uz labākajiem ekspertiem konkrētajā jomā, kas veiks visas nepieciešamās pārbaudes un prezentēs pierādījumus," vērtē Vjačeslavs Kaščejevs.

Viņš norāda, ka arī fizikā ir līdzīgi piemēri.

"Tas nav zinātnes trūkums, bet zinātnes procesa neatņemama sastāvdaļa un ir garants tam, ka ilgtermiņā zinātnē iegūtas atziņas ir drošticamas un negraujamas," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.

Vjačeslavs Kaščejevs skaidro, ka šajā gadījumā nav runa par tīšu datu sagrozīšanu, kļūdas gadās visiem, jo vairāk pētnieku, jo lielākas ambīcijas, jo lielāka kļūdas varbūtība.

"Viņiem pretī ir tādi paši ambiciozi un kompetenti zinātnieki, kuri darīs visu, lai atrastu caurumu viņu argumentos, lai atklātu pretrunas viņu datu analīzē. Tas ir tieši tas, kas ir noticis ar fosfīnu. Pateicoties tam, ka primārie mērījumu dati bija pieejami, citi zinātnieki, kuriem ir atbilstošas kompetences, metās virsū tiem datiem, mēģinot apgāzt tos. Ambīcijas nostrādā pozitīvi. Pārbaudi iztur tikai tie dati un pierādījumi, kurus nekādi nav iespējams apgāzt," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.

"Otra tikpat būtiska komponente, kādēļ varam ilgtermiņā paļauties uz zinātnisku atklājumu un kādēļ būtu aplami teikt, re, zinātnieki paši nezina - šodien atklāja, rīt noliedz, ir tas, ka nav melnbaltas robežas - ir atklāts vai nav atklāts.

Vienmēr būs kaut kas tieši uz robežas, kā monēta uz malas. Neviens atklājums, sevišķi ar tik tālejošām sekām nepaliek zinātnes vēsturē kā drošticams, ja tas nav atkārtots, ja nepiepildās no tā izrietošas sekas," atzīst Vjačeslavs Kaščejevs.
 

 Arsēns - laika gaitā pilnveidojušās zināšanas par šo ķīmisko elementu

Ķīmisko elementu arsēnu cilvēce pazīst sen, un gandrīz tikpat ilgi zina gan tā derīgās, gan bīstamās īpašības. Medicīna, māksla, arhitektūra – šīs ir dažas no jomām, kurās arsēnam bijusi būtiska loma. Mūsdienās par arsēna uzvedību esam noskaidrojuši daudz jauna, un vairākās nozarēs arsēns šobrīd vairs netiek izmantots. Kāpēc tā un kā tad pilnveidojušās zināšanas par šo ķīmisko elementu, iepazīstina Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Jānis Švirksts.

Arsēns apkārtējā vidē var nonākt kalnrūpniecības rajonos, kur notiek metālu ieguve, kā arī kurināšanā izmantojot akmeņogles. Vēl arsēns raisīja pamatīgu zinātnieku diskusiju 2011. gadā. Kādā zinātniskā rakstā minēts, ka no Mono ezera ASV iegūtas baktērijas arsēnu spēj iekļaut sava DNS sastāvā, un tādējādi konkrētais astrobioloģijas atklājums it kā ietekmētu meklējumus ārpuszemes dzīvības liecībām. Taču citi pētnieki šo publikāciju kritizēja, norādot uz kļūdām un pārsteidzīgiem secinājumiem.

Bet skaidrs ir tas, ka par arsēnu viss vēl pilnīgi skaidrs nav, piemēram, tā nozīme cilvēka organismā, tā ka iespējas to pētīt dziļāk vēl noteikti ir.