Ja atmiņa būtu taustāma lieta, daudzas no šīm lietām būt kopīgas konkrētām grupām, un vienai paaudzei būt kopīga atmiņu lieta par Otro pasaules karu, citai - par rindām padomju laika gastronoma, vēl kādai - par bērnību agrajos 90. gados. Atmiņa ir vienīgais, kas mums pieder. Vai patiesi? Daļa no šīm atmiņām, īpaši tās, kas saistās ar mūsu dzīves publisko sfēru, ir kolektīva atmiņa, kuru ir parocīgi grozīt un pielāgot dažādu režīmu labā. Kopīgas atmiņas mūs vieno un arī šķir, tāpēc tās ir parocīgs instruments politikas veidotāju rokās. Vai tas notiek ar Latvijā? Kurā brīdī "vēsturiskās patiesības" ir zinātniski fakti un kurā manipulācijas centieni ietekmēt cilvēku atmiņas? Par kolektīvās atmiņas lomu šī brīža sabiedrībā Latvijā saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar vēsturniekiem Kasparu Zelli un Edgaru Engīzeru.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
---Ja mēs gribam uzzināt, kas notiek Krievijas svētā kara idejas pareizi ticošo piekritēju galvās tad jāvēršas pie ebreju izcelsmes avotiem. Svētais karš nav pirmo reizi vēsturē. Jāņa atklāsmēs grāmatā bībeles nobeigumā ir attēlots, kā zeloti- sikāriji ( teroristi-pašnāvnieki ar kinžaliem) iztēlojās savu uzvaru pār Romas impēriju un nepareizi ticošajiem laika posmā no 63.g. p. m.ē, līdz 70. g. m. ē. Šī ideja nojauc robežu starp realitāti un viņpasauli. Apstākļos, kad pretiniekam ir tehnoloģisks pārsvars, nekas cits neatliek.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X