Cilvēka fiziskās robežas netraucē iepazīt pasauli mums apkārt ,izmantojot dažādus rīkus. Mēs nevaram saskatīt sīkus objektus, tāpēc izmantojam mikroskopus; mēs nevaram saskatīt tālas galaktikas, tāpēc izmantojam teleskopus un kad nevaram paši savām acīm ielūkoties Saules sistēmu planētu dzīlēs, talkā ņemam kosmiskās izpētes zondes. 15. septembris būs skumja diena visiem kosmosa izpētes entuziastiem - Saturna mākoņos sadegs 20 gadus ilgā misijā pavadījušais izpētes aparāts “Cassini”. Ar to arī pārtrūks sakari ar zondi un tās misija būs noslēgusies. Taču šis gads zīmīgs arī ar citām kosmosa zondēm un to apaļām jubilejām - “Voyager” jau 40, “Opportunity” jau teju 14 un arī “Curiosity” - 5 gadi uz Marsa virsmas. Kā tapuši šie aparāti un kādas zināšanas par Saules sistēmu tie mums snieguši, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un “StarSpace” redaktore, Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere.

Vērot izplatījumu, sēžot milzu bumbā

Ko par Saturnu un citām Saules sistēmas planētām var pastāstīt izklaidējoši izglītojošie planetāriji? Bez reklāmas, bet nododot informāciju cits citam, jau vairākus gadus skolēni un pedagogi zina, kur Rīgā, sēžot milzu bumbas iekšpusē, var vērot izplatījumu un klausīties stāstus par debess ķermeņiem. Kā tapa planetārijs bērnu zinātnes centrā "Tehnoannas pagrabi” stāsta tā vadītājs Alvis Balodis.

Planetārijs darbojas kopš 1997. gada, bet aizmetņi tam meklējami 90. gadu sākumā, kad, sabrūkot Padomju Savienībai, kādreizējā planetārija telpas Rīgas centrā tika atdotas tā īstajiem saimniekiem – pareizticīgo baznīcai. Toreiz planetārija projektorus pārņēma Alvis Balodis ar domubiedriem, cerībā tos atjaunot un turpināt rādīt cilvēkiem debesjumu. Taču aparatūra demontāžas laikā bija tā sabojāta, ka vairs nebija lietojama. Tad tagadējais bērnu zinātnes centrā "Tehnoannas pagrabi” vadītājs Alvis Balodis iegādājas Japānā ražotu mehānisko projektoru, kurš uzticīgi kalpo jau 20 gadu un palīdz lieliem un maziem iepazīt kosmosu. 

Neticami spēcīga ziemeļblāzma uz gāzu milža Jupitera

Aizvadītā nedēļa bija īsta debesu dāvana tiešā nozīmē tiem, kuri ir ziemeļblāzmas vērošanas entuziasti. Pateicoties spēcīgai vētrai uz Saules, daudzos pasaules reģionos, tostarp Latvijā, bija iespējas vērot ziemeļblāzmu. Taču iedomājieties, kā būtu vērot desmit reizes spilgtāku ziemeļblāzmu. Tas ir iespējams uz Jupitera, kas musinājis zinātnieku prātus ilgu laiku. Izrādās, Jupitera iespaidīgo ziemeļblāzmu rada pavisam citi spēki, nekā to, ko redzam ziemeļu debesīs uz Zemes.

Jupitera ziemeļblāzmas ir spēcīgākās visā Saules sistēmā, to spožums ir desmitām reižu iespaidīgāks nekā uz Zemes vispār iespējams novērot.

Ziemeļblāzmas izraisa elektroni un joni, kas līst lejup uz polāro atmosfēru un izsauc gaisa spīdēšanu vietās, kur saduras daļiņas. Ja uz Zemes ziemeļblāzmu visbiežāk rada Saules vējš, tad uz Jupitera bez Saules vēja brāzmām šādas parādības spēj radīt arī paša Jupitera magnētiskais lauks, kas darbojas kā milzīgs lādētu daļiņu rezervuārs. Sīkās daļiņas kustas ar paātrinājumu, kuru izraisa planētas rotācija un tā magnētiskais lauks. Jupitera atmosfērā elektroni saduroties ir daudz spēcīgāki nekā uz Zemes – kā izdevies fiksēt JUNO starpplanētu zondei, tad Jupitera atmosfērā tie paātrinoties sasniedz 30 reizes lielāku enerģiju un spēj sasniegt pat 400 tūkstošus elektronvoltus. Tas rada apstākļus, kāpēc Jupitera debesīs viss izskatās citādāk nekā uz Zemes.

Jāpiebilst, ka uz Jupitera ziemeļblāzmas ir teju vai pastāvīga parādība, taču līdz galam astrofiziķiem tā arī nav skaidrs, kas tieši un kā bez jau piesauktajiem iemesliem rada krāšņās atmosfēras parādības uz tālās planētas.

Vairāk par Jupitera ziemeļblāzmām varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.