Nosaukums kriptogrāfija aizgūts no sengrieķu valodas, un tā nozīme ir slepena rakstība. Taču mūsdienu kriptogrāfijas jēdziens ir daudz plašāks, tāpat arī praktiskais pielietojums bieži vien arī ir gana ikdienišķs. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tam, kā mūsdienu kriptogrāfiju ietekmē kvantu datoru attīstība. Skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis.

Andris Ambainis skaidro, ka kriptogrāfija ir kaut kas, kas mūsu elektroniskajā komunikācijā ir uz katra soļa. "Tas ir tas, ko mēs neredzam, bet jebkurā brīdī ja tīmekļa lapā ievadām savu paroli, mūsu pārlūks iedarbina kriptogrāfiju, lai šī parole tiktu nošifrēta un kāds to pa vidu nepārtvertu. Katrs no mums lieto kriptogrāfiju desmitiem reižu dienā, par to nenojaušot," norāda Andris Ambainis.

Runājot par nākotnes attīstību un kvantu datora klātesamība kriptogrāfijā, Ambainis atzīst, ka postkvantu kriptogrāfija ir pēdējos piecos gadus kļuvusi par aktuālu pētniecības tēmu. Lielākais izaicinājums pētniecībā - skaitļošana ar šifrētiem datiem, saglabājot lietotāja privātumu.

"Konceptuāli tas ir iespējams, bet problēma ir ātrdarbība, izaicinājums tās ir padarīt pietiekami ātras un tam ir vajadzīgas labākas skaitļošanas metodes esošajiem datoriem. Iespējams kvantu datori varēs palīdzēt," vērtē Andris Ambainis.

Morzes koda pielietojums mūsdienās

Īsāki un garāki signāli, kas nezinātājam neko neizteiks, bet lietpratējs tajos sadzirdēs kādu būtisku vēstījumu. Tā ir Morzes ābece, kurā burtiem atbilst skaņa. Vēsturiski Morzes kodam bijusi briesmu signālu paziņošanā, un šis kods nav pazudis arī mūsdienās. Ar Morzes ābeces pirmsākumiem iepazīstina valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” vecākais eksperts, radioamatieris Juris Vaļenieks.

19. gadsimtā, kad Semjuels Morze radījis unikālo kodu, aktuāli bijuši arī Eiropas sakari ar Amerikas kontinentu, līdz ar to pāri okeānam veidoti kabeļi un arī tur signālu pārraidīšanai izmantots Morzes kods. Morzi radiosakaros sāka pielietot 20. gadsimta sākumā, īpaši to sāka attīstīt pēc kuģa “Titāniks” katastrofas 1912. gadā, un jūras sakari līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem pārsvarā notika Morzes ābecē. Pēc tam attīstījās jūras teletaipu sakari, kas automātiski pierakstīja pa telegrāfu saņemto informāciju uz papīra lentes. Tā tas turpinājās līdz 90.gadu beigām, kad telegrāfs aktualitāti zaudēja un iestājās satelītu un automātisko sakaru laiks.

Iemesls, kāpēc jūras sakaros Morzes kodu kļuva grūti izmantot, bija fakts, ka raidīšanas apjomi palielinājās, tādēļ bija nepieciešami labi kvalificēti radisti, kuri mācētu uztvert un raidīt, taču apmācība bija grūta. Lai gan Morzes kodu jūras sakaros šobrīd izmanto mazāk, pilnībā tas aizmirsts nav. Ik pa brīdim to izmanto jūras stacijas, kas raida meteoroloģisko un navigācijas informāciju, tāpat arī gaisa kuģniecībā, lidostās. Un, protams, Morzes koda prasmes cilvēki joprojām apgūst amatiera līmenī.

Gan savulaik profesionāļiem, gan šobrīd amatieriem ir nepieciešama gribēšana un regulāras nodarbības, lai Morzes ābeci apgūtu, bet tā patiešām ir iespēja iemācīties vēl vienu valodu, pamatīgi attīstot savus maņu orgānus. Pasaules un Eiropas mēroga sacensībās telegrāfijā, sportistam raidot tekstu, tiesneši uz lapiņas seko līdzi šim tekstam un salīdzina, vai sportista raidītā skaņa atbilst burtiem.

Bet noslēgumā - kādi klausītāji nākamajos signālos spēs saskaitīt punktiņus un strīpiņas, bet drīzāk aicinājums izbaudīt melodiju un to, kā dažādās frekvencēs Morzes valodā skan mūsu raidījuma nosaukums - Zināmais nezināmajā.