Pandēmijas ierobežojumu dēļ jau vairāk nekā gadu cilvēki meklē izklaides ārpus telpām un dabas takas, parki, meži, pastaigas gar ūdeņiem ir īpaši vilinoša nodarbe pavasara brīvdienās. Taču arī te, tāpat kā kinoteātri, koncertzālē vai atrakciju parkā, kurus šobrīd nevaram apmeklēt, ir uzvedības normas, kas jāievēro. Pēdējā gada laikā pieaudzis dabas taku un citu dažādu brīvdabas vietu apmeklētāju skaits. Ko tas nodara dabai, īpaši pavasarī, kad ir ligzdošanas laiks un dzīvniekiem jāaprūpē mazuļi, kā uzvesties dabā, lai neradītu traucējumu un lieku slodzi tai jeb kā atpūsties dabā videi draudzīgi, raidījumā Zināmais nezināmajā iesaka Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Artūrs Jansons, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs, ornitologs Viesturs Ķerus un Pasaules Dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis.

"Cilvēku skaits, kas dodas gan uz dabas takām, gan vienkārši mežā, ir pieaudzis. Tradicionālajos objektos cilvēku daudzums ir tā pieaudzis, ka, meklējot vientulību, cilvēki iet arī citur," atzīst Artūrs Jansons.

Tā kā cilvēku skaits dabā ir pieaudzis, svarīgi ir ievērot "ceļu satiksmes noteikumus dabā" un jautājumu klāsts ir plašāks par atgādinājumu neatstāt atkritumus aiz sevis dabā, vērtē Jānis Rozītis.

Šajā laikā, kad putni ligzdo, viņus var izbiedēt troksnis, ko rada cilvēki. Var arī izbradāt uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas.

"Ja no zemes paceļas pie kājām putns, metiet tai vietai līkumu, jo visticamāk ir tik tuvu pielaidis, jo sēž uz ligzdas. Otrs - nevajadzētu ļaut brīvi skriet suņiem ne pludmalē, ne mežā, jo viņi var izpostīt uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas," norāda Viesturs Ķerus.

Jānis Rozītis atgādina, ka nevajag dabā atstāt līdzi paņemto pārtiku ar domu, ka to jau paēdīs dzīvnieki, un nevajag arī speciāli ņemt līdzi pārtiku tiem dzīvniekiem, kas ir atgriezti dabā. Dzīvnieku barošana ir kaitējums dzīvniekiem un arī risks pašiem apmeklētājiem.

Arī pusēsto maizes šķēli vajag likt atpakaļ somā, nevis atstāt dzīvniekiem.

Tāpat svarīgi, lai neradītu lieku stresu meža iemītniekiem, dabā uzvesties klusu. 

lai arī cilvēkiem iesaka lietot saules aizsargkrēmu, dabas aizsargi mudina padomāt par tā nepieciešamību, jo peldsezonas laikā tieši no kosmētikas rodas piesārņojums ūdenī.

Labas uzvedības etiķete Zooloģiskajā dārzā

Ar smaidu atceramies neseno gadījumu, kad kāds Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētājs sūdzējās par ķenguru, kurš pēc viņa domām, gulēja nedabiskā pozā, bet Zooloģiskā dārza vēsturē diemžēl ir arī traģisku gadījumi, kad apmeklētāji, neievērojot brīdinājuma zīmes, ir līdz nāvei pārbarojuši dzīvniekus. Kāda ir labas uzvedības etiķete zoodārzā un kā tās neievērošana ietekmē dzīvniekus?

Kopš 19. gadsimta vidus, kad pasaulē atvērās pirmie publiskie zooloģiskie dārzi, ir pagājis krietns laiks, kopš tie no cilvēku izklaides un atpūtas vietām ir kļuvuši par dzīvnieku sugu saglabāšanas, vairošanas un izglītības centriem. Arī Rīgas Zooloģiskais dārzs ir šajā skaitā. Bet kā ir ar apmeklētājiem? Cik lielā mērā viņi saprot, kā pareizi te vērot dzīvniekus, nedauzot ar rokām pret nožogojumu, skaļi neklaigājot un nebarojot tos, stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.