Viena no vecākajām Latvijas dabas aizsardzības organizācijām ir Latvijas Dabas fonds, kurš šogad atzīmē savu 30.gadadienu. 1990. gada janvārī tolaik aktīvākie dabas aizsardzības speciālisti sanāca kopā, lai izveidotu sabiedrisku organizāciju – Gandra fondu. Vēlāk tas ieguva mums šodien jau labi pazīstamo Latvijas dabas fonda nosaukumu. Pirmais nosaukums jau, iespējams, pasaka priekšā, ka organizācijas sākotnējais mērķis bija izcelt un sargāt Melno stārķi kā Latvijā retu sastopamu putnu sugu.

Nešaubīgi dabas aizsardzības organizācijām ir būtiska loma Latvijas vides un dabas aizsardzības politikas veidošanā un  arī gluži praktiskos darbos dabā. Par secinājumiem un arī nākotnes iecerēm saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar diviem no plašā gaviļnieku pulka – Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju Andreju Briedi un padomes locekli Ingu Račinsku.

Inovācijas dabisko pļavu saglabāšanai

Nesen Limbažu novadā, būvējot jaunu ceļu,  gabaliņš tur esošā augstvērtīgā zālāja tika pārstādīts  jaunā mājvietā Apes novadā. Vai šāds risinājums ir panaceja  pļavu attīstībai nākotnē, vai  izzūdošu dabas vērtību glābšana? Un  cik jūtīga un sarežģīta ir šāda pļavas transplantācija, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, profesore un Latvijas Dabas fonda padomes locekle Solvita Rūsiņa

Runa ir par pļavu, kas tika nolemta bojāejai, būvējot jaunu autoceļu posmā Limbaži – Dūči. Pateicoties pļavas saimnieka izpratnei un pieaicinātajiem  dabas ekspertiem, tika panākts kompromiss un gabaliņš no zaudētā pārvests uz jaunām mājām – Apes novadu Virešu pagastu. Lai arī šķiet, ka šāds process varētu būt vienkāršs, ja pietiekams darbaspēks un tehnika, tomēr arī pļavā, tāpat kā cilvēka organisms ir sarežģīta un vienota sistēma. Šajā gadījumā no zemes jāpaņem gabaliņš ar pļavā mītošajām augu, kukaiņu un mikroorganismu sugām. Piemērs šajā pļavas transplantācijas procesā tika ņemts no igauņu kolēģiem.

Solvita Rūsiņa, uzsverot konkrētās pļavas nozīmi, saka, ka tur vienā kvadrātmetrā  viņa ir saskaitījusi  43 augu sugas un mūsdienas šāda pērle ar tik daudz augiem ir retums.

Latvijas teritorijā kopš pagājušā gadsimta sākuma jau ir izzuduši vairāk kā 90% dabisko zālāju un šobrīd tādas augu sugām bagātīgas pļavas ir tikai 0.7 % no visas teritorijas. Un ir skaidrs, ka nemitīgi attīstot saimniecisko darbību un domājot par cilvēku vajadzībām, nākas upurēt daļu no dabas, bet kā  sarkastiski norāda Solvita Rūsiņa, ja mēs to mironi aprokam  zemē, tad vismaz pirms tam paņemam viņa vērtslietas un turpinām tas lietot. Velēnas pārstādīšana ir jāuzskata par maksimāla labuma iegūšanu no pļavas, pirms tā ir iznīcināta, nevis par pļavas izglābšanu.