Viena no vecākajām Latvijas dabas aizsardzības organizācijām ir Latvijas Dabas fonds, kurš šogad atzīmē savu 30.gadadienu. 1990. gada janvārī tolaik aktīvākie dabas aizsardzības speciālisti sanāca kopā, lai izveidotu sabiedrisku organizāciju – Gandra fondu. Vēlāk tas ieguva mums šodien jau labi pazīstamo Latvijas dabas fonda nosaukumu. Pirmais nosaukums jau, iespējams, pasaka priekšā, ka organizācijas sākotnējais mērķis bija izcelt un sargāt Melno stārķi kā Latvijā retu sastopamu putnu sugu.
Nešaubīgi dabas aizsardzības organizācijām ir būtiska loma Latvijas vides un dabas aizsardzības politikas veidošanā un arī gluži praktiskos darbos dabā. Par secinājumiem un arī nākotnes iecerēm saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar diviem no plašā gaviļnieku pulka – Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju Andreju Briedi un padomes locekli Ingu Račinsku.
Inovācijas dabisko pļavu saglabāšanai
Nesen Limbažu novadā, būvējot jaunu ceļu, gabaliņš tur esošā augstvērtīgā zālāja tika pārstādīts jaunā mājvietā Apes novadā. Vai šāds risinājums ir panaceja pļavu attīstībai nākotnē, vai izzūdošu dabas vērtību glābšana? Un cik jūtīga un sarežģīta ir šāda pļavas transplantācija, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, profesore un Latvijas Dabas fonda padomes locekle Solvita Rūsiņa.
Runa ir par pļavu, kas tika nolemta bojāejai, būvējot jaunu autoceļu posmā Limbaži – Dūči. Pateicoties pļavas saimnieka izpratnei un pieaicinātajiem dabas ekspertiem, tika panākts kompromiss un gabaliņš no zaudētā pārvests uz jaunām mājām – Apes novadu Virešu pagastu. Lai arī šķiet, ka šāds process varētu būt vienkāršs, ja pietiekams darbaspēks un tehnika, tomēr arī pļavā, tāpat kā cilvēka organisms ir sarežģīta un vienota sistēma. Šajā gadījumā no zemes jāpaņem gabaliņš ar pļavā mītošajām augu, kukaiņu un mikroorganismu sugām. Piemērs šajā pļavas transplantācijas procesā tika ņemts no igauņu kolēģiem.
Solvita Rūsiņa, uzsverot konkrētās pļavas nozīmi, saka, ka tur vienā kvadrātmetrā viņa ir saskaitījusi 43 augu sugas un mūsdienas šāda pērle ar tik daudz augiem ir retums.
Latvijas teritorijā kopš pagājušā gadsimta sākuma jau ir izzuduši vairāk kā 90% dabisko zālāju un šobrīd tādas augu sugām bagātīgas pļavas ir tikai 0.7 % no visas teritorijas. Un ir skaidrs, ka nemitīgi attīstot saimniecisko darbību un domājot par cilvēku vajadzībām, nākas upurēt daļu no dabas, bet kā sarkastiski norāda Solvita Rūsiņa, ja mēs to mironi aprokam zemē, tad vismaz pirms tam paņemam viņa vērtslietas un turpinām tas lietot. Velēnas pārstādīšana ir jāuzskata par maksimāla labuma iegūšanu no pļavas, pirms tā ir iznīcināta, nevis par pļavas izglābšanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
# # #
Jaunā situācija.Lai sakārtotu biosfēru klimata,dabas daudzveidības un piesārņojuma nozīmē,nepieciešams milzīgs papildu enerģijas daudzums.Līdzšinējie enerģijas avoti-fosilie,atjaunojamie un kodolu nespēj apmierināt nepārtraukti augošo pieprasījumu pēc enerģijas.Uz kodolsintēzi cerību nav,jo nav atrasts materiāls,kas spētu izturēt kodolsintēzes neitronu starojumu.Pie,,horizonta''parādījuš ies jauni 4.paudzes urāna un torija reaktori.Tie būšot spējīgi vienlaicīgi ražot enerģiju un ar neitronu starojumu de (radio) aktivizēt savus kodol atkritumus.Šādam kodol enerģijas veidam zaļie aktīvisti gatavi piekrist jau tagad.Jauno kodol reaktoru attīstīšanas ātrums atkarīgs no investīciju apjoma.Aprēķini rāda,ka bez šiem reaktoriem nebūs iespējams pilnībā pāriet uz elektroauto,kā arī ražot ūdeņradi masveidā.Kā rakstīja viens nelaiķis padomju Latvijas fantasts-,,uz priekšu pie dabas,lūk kā tas skan.''
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X