Kamēr citi skolēni vasarā atpūšas, citi piedalās starptautiskās olimpiādēs un ne tikai piedalās,bet izcīna tajās arī medaļas!  Šoreiz raidījuma Zināmais nezināmajā uzmanības lokā skolēni un viņu sasniegumi dažādu nozaru olimpiādēs. Izrādās šī vasara bijis ražens laiks, lai mūsu jaunieši plūktu laurus starptautiskajā fizikas olimpiādē, arī no ģeogrāfijas olimpiādes mājup pārvesta zelta medaļa. Ko nozīmē šādas olimpiādes un kā tām gatavojas, stāsta Latvijas Universitātes profesors, kvantu fizikas pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kurš palīdzējis sagatavoties pasaules fizikas olimpiādes dalībniekiem, Jauno ģeogrāfu skolas vadītājs Uldis Klepers, kurš olimpiādei sagatavoties palīdzēja jaunajam ģeogrāfiem. Tāpat studijā ir arī Nauris Narvaišs no Latvijas organiskās sisntēzes institūta, kura pārziņā, savukārt, bija Latvijas jauno ķīmiķu komandas sagatavošana. Un studijā arī viens no laureātiem - Ziemeļvalstu ģimnāzijas absolvents Rūdolfs Golubovs, kurš pasaules ģeogrāfijas olimpiādē Honkongā šogad ieguva zelta medaļu.

Latvijas skolēni šogad veiksmīgi startējuši starptautiskajās olimpiādēs. Starptautiskajā fizikas olimpiādē šogad iegūta sudraba medaļu, trīs bronzas medaļas un atzinība. No starptautiskās ķīmijas olimpiādes pārvestas zelta, sudraba un divas bronzas medaļas, bet no ģeogrāfijas olimpiādes – zelta medaļa, divas sudraba un viena bronzas medaļa.

“Olimpiādes dod visa līmeņa dalībniekiem, viņu mentoriem un studentiem iespēju noticēt sev, iespēju izdarīt lietas, kurām kaut kādā brīdī neticēji, ka tās uz mani attieksies. Iespēja izaugt ārpus saviem rāmjiem ir tas, kas mūs dzen uz priekšu visdžādākajās jomās,” vērtē Vjačeslavs Kaščejevs.

Dažādas skolēnu vērtēšanas sistēmām atšķirīgos vēstures posmos

Skolēnu vērtēšana pastāv tik ilgi, cik ilga vien ir pati izglītības sistēma. Līdzīgi kā sporta sacensībās, arī izglītībā vienmēr eksistējusi kāda skala vai atskaites punkts, lai noteiktu labākos un ne tik uzcītīgos skolēnus. No pēriena līdz demokrātisku attiecību veidošanai starp pedagogu un skolēnu - tik plaša ir vērtēšanas sistēmas amplitūda, taču izskatās, ka no ciparu atzīmēm tāpat izvairīties nevarēsim arī nākotnē. Par dažādām skolēnu vērtēšanas sistēmām un skolu reitingiem tepat Latvijā stāsta Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, izglītības vēsturniece Iveta Ķestere.

Gan smaidošas un skumīgas sejiņas, gan trekns piecinieks vai desmitnieks, gan ieskaitīts un neieskaitīts. Šīs ir tikai dažas no vērtēšanas sistēmām, ar kurām daļa no mums ir saskārusies. Izglītības iekārta jau pašos pamatos nozīmē to, ka skolēni vai studenti tiks vērtēti un salīdzināti, un vēstures gaitā tam izmantotas gan drastiskas metodes, gan meklētas alternatīvas labvēlīgai videi skolā.

Lai gan atzīmju sistēma mūsdienās dažādās valstīs ir atšķirīga, Vācijā, piemēram, vieninieks joprojām ir labākā atzīme, savukārt sešinieks – sliktākā. Tomēr, kā norāda Iveta Ķestere, līdz pat 20. gadsimta sākumam atzīmēm tik būtiska nozīme skolēna personīgajā dzīvē nebija.

Laika gaitā eksistējuši arī citi varianti skolēnu vērtēšanai, piemēram, trīs punktu sistēma – labi, vidēji un slikti. Savukārt piecu baļļu sistēmā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā ļoti labi strādāja plusi un mīnusi – starpposms starp trijnieku un četrinieku vai četrinieku un piecinieku.

Sākumskolā šobrīd tiek izmantots formatīvais vērtējums, kurā skolēna zināšanas un prasmes tiek aprakstītas vārdiem, un tikai pēc tam parādās atzīmes. Tāpat skolās vecākajās klasēs un dažkārt arī augstskolās tiek izlikts vērtējums „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”. No vienas puses, tas ir solis ceļā uz skolēnu vai studentu nesalīdzināšanu, bet vienkārši vērtējuma izlikšanu par paveiktu darbu. No otras puses, arī šim parādās kritika, jo vienkāršs „ieskaitīts” vai „neieskaitīts” demotivē un nerada vēlmi censties un sasniegt labākus rezultātus.

Ņemot vērā skolēnu panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs, tiek veidots skolu reitings, un to veic Ata Kronvalda fonds – neatkarīga sabiedriska organizācija, un tās uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Iveta Ķestere atzīst, ka šajā reitingā ir skolas, kas regulāri priecē ar augstiem skolēnu sasniegumiem, kamēr citām skolām to izdarīt ir grūtāk.