Pneimonija, tuberkuloze, sepse vai meningīts? Tik atšķirīgas saslimšanas, bet visām no tām ir arī kopīgas iezīmes. Kā ne tikai precīzi tās diagnosticēt, bet paveikt to iespējami ātri - tas ir uzdevums, ar kuru jatiek galā ne vienam vien mediķim. Kā zinātne nāk talkā, piedāvājot jaunas diagnostikas metodes un kā tās tiks pārbaudītas arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedras asociētā profesore Dace Zavadska un šīs RSU Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Zanda Danenberga

Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar partneriem no 14 valstīm ir iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības atbalstītā projektā, kura mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī, vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Uroskopija - senākā zinātniskā metode slimību diagnostikā

Uroskopija jeb slimības  noteikšana pēc urīna krāsas, smaržas un garšas bija galvenais veids, kā viduslaikos noteica cilvēka veselības stāvokli. Par slimību noteikšanu viduslaikos  stāsta P.Stradiņa medicīnas vēstures  muzeja speciāliste Inga Vigdorčika.

Lai arī laika posmā no 13. līdz 17. gadsimtam slimību noteikšana bieži bija balstīta reliģiskos un mistiskos atzinumos, kad uzskatīja, ka kaites ir dieva dusmu cēlonis. Plašāku sērgu gadījumos klīda runas par mēra jātnieku, kuram līdz ir grāmata, kur jau visi mēra upuru vārdi ir ierakstīti. Tomēr pastāvēja arī zinātniskas metodes slimību diagnostikā un galvenā bija uroskopija.