Medus jau tūkstošiem gadus ir zināms kā lielisks enerģijas ieguves veids un īpaši vērtīgs produkts, kura ieguve ir no paaudzes paaudzē mantota prasme. Mūsdienās tas ir viens no visvairāk viltotajiem pārtikas produktiem veikalu plauktos, tāpēc darba pilnas rokas ir tiem, kas seko līdzi medus izcelsmei un kvalitātei. Kā nosaka medus autentiskumu, izcelsmi un kvalitāti un ar ko atšķiras viltots medus no lauku vai pilsētas stropos iegūtā medus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras zinātniskais asistents Krišs Dāvids Labsvārds un biškopis Valdis Janovs.

"Latvijā nav izplatīti medus paraugi, kam būtu pārsniegtas pieļaujamās kaitīgo vielu normas. Bet ir gadījumi, kad ir piesārņojums no pesticīdiem. Latvijas medum šādi gadījumi ir reti, bet ārzemēs, trešās pasaules valstīs, kur ir vāji regulēti noteikumi par pesticīdu izmantošanu, bieži saskaras ar šādu problēmu, ar veselībai kaitīgām koncentrācijām," par medu stāsta Krišs Dāvids Labsvārds.

Viņš piekrīt, ka medus ir viens no visvairāk viltotajiem produktiem. Vēl vairāk vilto olīveļļu un pienu.

"Medus ir saldinātājs, ja salīdzina šī saldinātāja cenu ar citiem, ir jūtama atšķirība, negodīgi cilvēki to izmanto, mēģina izdomāt arvien jaunus veidus, kā viltot medu, lai gūtu arvien lielāku peļņu," atzīst Krišs Dāvids Labsvārds.

Viņš atzīst, ka pasaulē ir bijuši vairāki skandāli, kad atrasti medus paraugi, kurus atzīst par viltojumiem, atšķaidīti ar kādu lētāku sīrupu. Skandalozs gadījums bija Austrālijā un vēl pirms tam Kanādā.

Valdis Janovs atzīst, ka arī Latvijas biškopjus ietekmē viltotā produkcija, jas rodas, piemēram, paņemot mucu tā sauktā ukraiņu medus, kam pielej karotīti savējā. Tas ir izaicinājums biškopjiem. Tāpat arī Ķīnas piedāvātais tā sauktais medus.

Lai izvairītos no vilotumu iegādes, abi raidījuma viesi iesaka izvēlēties pazīstamu biškopi un iegādāties pie viņa.

Ir sākts pētījums par medus analīzi, lai laika gaitā varētu atpazīt viltojumus un aizsargāt Latvijas biškopju produkciju. Veiktas pārbaudes, vai medum nav pievienots, piemēram, cukurniedzu sīrups. Latvijā šāds viltojums nav atrasts.

Botāniskās atradnes un zudumi Latvijā

Reizi sešos gados dabas eksperti laikā no maija līdz oktobrim dodas ekspedīcijās, lai izpētītu retās un ļoti retās augu un sūnu sugas. Piecos mēnešos  speciālisti apstaigāja teju 2000 punktu, un nesen Latvijas dabas fonds (LDF) ir nāca klajā ar ziņojumu par to, ko speciālistiem ir izdevies uziet un ko- nē. Atradumu sarakstā  r orhideja, kura smaržo pēc banāniem, un smalkā najāda – neliels ūdensaugs, kas izskatās pēc zaļu diegu pušķīša un ir  rādītājs tīram, dzidram ūdenim, par šo reto augu atradnēm stāsta LDF projektu vadītājs un biotopu eksperts Uvis Suško.

Visās līdz šim zināmajās vietās atrasta arī platlapu cinna – tā ir graudzāle,  nedaudz atgādina vārpatu, bet cinnai ir izteikti nokarena skara un patīkama  smarža. Par citiem augiem runājot, kā teikts LDF ziņā „par Igaunijas rūgtlapi bija vērtīgi uzzināt, ka tās populācija ir skaitliski pieaugusi, tomēr satrauc ziņa, ka ziedošo eksemplāru ir tik maz. Līdzīgi ir arī ar Sibīrijas mēlziedi, kurai ziedošo eksemplāru skaits ar katru monitoringa gadu samazinās un nav vairs tālu sugas iznīkšanas brīdis. Vēl arvien, jau 3. monitoringu pēc kārtas, neizdodas atrast vienkāršo ķekarpapardi, un jautājums vēl arvien paliek atklāts – vai šī suga ir izzudusi no Latvijas jeb arī vienkārši nepamanīta aug kādā pļavā, jo piemērotu biotopu sugai netrūkst, drīzāk pietrūkst atradēja veiksme pamanīt augumā sīko augu.”