Pēc Apvieno nāciju organizācijas datiem šobrīd pasaulē ir aptuveni 65,5 miljoni patvēruma meklētāju, no kuriem 22 miljoni ir ieguvuši bēgļa statusu un par visbiežāko mītnes reģionu ir izvēlējušies Tuvos austrumus vai Āfriku, Eiropu atstājot trešā vietā. Neapšaubāmi šāda masīva kustība no krīzes skartiem reģioniem uz miermīlīgākām teritorijām nevar palikt bez uzmanības un par to ir arī parūpējušies mediji. Taču mediji ne tikai ziņo par aktuālo, bet arī rada viedokļus.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tapis pētījums par migrācijas tēmas atspoguļojumu medijos Latvijā. Kopš bēgļu krīzes saasināšanās, šim jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, vienlaikus radot sabiedrības priekšstatus gan par konfliktiem kara skartajos reģionos, gan par patvēruma meklētājiem. No 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam analizētas 860 publikācijas lielākajos Latvijas medijos – kopumā 12. Pētījuma autori, aplūkojot, kā publikācijās un sižetos tiek lietoti vārdi "bēgļi", "patvēruma meklētāji", "migrācija", "imigrācija", secinājuši, ka minētās tēmas ir aktuālas mediju dienas kārtībā.

Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunā ar RSU Komunikācijas katedras vadītāju, asociēto profesori Andu Rožukalni un RSU studiju programmas Multimediju komunikācija vadītāju docentu Alni Stakli.

Hanīna Džamīla - irākiešu žurnāliste, kas dzīvo Somijā

Ko par bēgļu jautājuma atainojumu saka paši bēgļi – šis ir jautājums, uz kuru atbildes pašmāju presē nākas dzirdēt reti. Saruna ar cilvēku, kas piedzīvojis draudus dzīvībai, bēgšanu no dzimtenes bēgļu laivās, atšķirtību no ģimenes un integrēšanos Eiropā. Anna Būmeistere sarunājas ar irākiešu žurnālisti Hanīnu Džamīlu, kas šobrīd dzīvo Somijā.