Mūsu planētas klimats ir sarežģīta sistēma, kas ilgu laiku cilvēcei šķitusi haotiska un grūti saprotama, kur nu vēl prognozējama. Taču Nobela prēmija fizikā 2021. gadā piešķirta trim zinātniekiem, kuru veikums palīdzējis ne tikai izprast, kā veidojas klimats uz mūsu planētas, bet arī devis iespēju prognozēt klimata tālāko gaitu un pat noteikt, kā cilvēce maina to. Nobela prēmiju saņems ASV dzīvojošais japāņu zinātnieks Sjukuro Manabe (90), Vācijas zinātnieks Klauss Haselmans (89) un Itālijas fiziķis Džordžo Parizi (73). Par viņu veikumu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta klimatoloģe Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas datu analītiķe-eksperte Dace Gaile.

Pašlaik pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas liecina, ka dzīvot tā, kā esam dzīvojuši līdz šim, vairs nevar. To daudzkārt arīi atgādina šobrīd tik aktuālajā ANO Klimata konferencē Glazgovā. Bet, kas jau paveikts, lai fosilajā industrijā strādājošiem dotu jaunas iespējas, ja reiz vēlamies atteikties no oglēm un naftas, un kādas jaunas tendences nodarbinātībā kopumā iezīmē klimata pārmaiņas?

Šobrīd lielas cerības tiek liktas uz Skotijā, Glāzgovā notiekošo ANO klimata konferenci, kurā valstīm visā pasaulē vajadzētu vienoties par tālākiem soļiem planētas saglabāšanā. Konferences saistībā publiski ir izskanējusi arī skepse, ka nekas nemainīsies. Savukārt lielās ekonomikas dūži mēģina nezaudēt pozīcijas, dažkārt pat manipulē ar datiem un cilvēkiem, lai aizstāvētu, piemēram, naftas industrijas intereses. Mans sarunu biedrs - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga - norāda, ka valstīm būtu jādara daudz vairāk nekā līdz šim iesniegtās nacionālās apņemšanās. Konference Glāzgovā tad parādītu, vai spējam izdarīt vairāk, bet šajā stāstā būs jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, kurš finansēs jaunattīstības valstis, kas nav vainojamas klimata pārmaiņās, taču to dēļ ļoti cieš, piemēram, mazo salu valstis. Cits faktors - vai un kā būtu iespējams pārkvalificēt fosilajā industrijā strādājošos cilvēkus, lai tie nepaliktu bez darba? Šis ir jautājums, ko viena klimata konference visticamāk neatrisinās, taču par to valstis jau sākušas domāt un par to būs jādomā aizvien vairāk. Tematu turpina Jānis Brizga.