Tik šķietami pierastas izjūtas, kā auksts, karsts pieskāriens vai reakcija, apēdot ko asu, līdz šim ir maz pētītas. Šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti ir padziļināti mēģinājuši rast skaidrību uz jautājumiem par šiem fundamentālajiem procesiem cilvēka organismā. Sagaidāms, ka atklājumi šajā jomā dos arī praktisku pielietojumu nākotnē. Kā mūsu ķermenis uztver ārējos kairinājumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers.

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Šie atklājumi tiek izmantoti, lai efektīvāk ārstētu hroniskas sāpes. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā.

Pētnieku sasniegumi malārijas valkcīnas izstrādē

Pavisam nesen apstiprinātā vakcīna pret malāriju nodēvēta par nozīmīgu sasniegumu un pavērsienu pasaules medcīnas vēsturē. Lai gan vakcīnas efektivitāte nav ļoti augsta, to uzskata par iespēju, kā izvairīties no smagas saslimšanas vai pat nāves miljoniem cilvēku. Kāds bija zinātnieku ceļš līdz šai vakcīnai un vai tā spēs aizstāt līdzšinējos medikamentus? 

Malārija ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība. To pārnēsā malārijas odi, bet saslimšanu izraisa vienšūnis - malārijas plazmodijs. Slimību dēvē par vienu no lielākajiem cilvēces postiem, un, kā attālinātajā sarunā norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, vadošais pētnieks un zinātniskās grupas vadītājs, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aigars Jirgensons, puse no pasaules iedzīvotājiem dzīvo malārijas endēmiskajās zonās. Tās galvenokārt ir Āfrikas valstis, kur ik gadu no malārijas mirst simtiem tūkstošu cilvēku, un tāpat slimība novērojama Dienvidaustrumāzijā un Dienvidamerikā. 

Tiesa, līdz šim jau ir bijušas dažādas metodes cīņā ar malāriju, piemēram, moskītus atbaidoši aerosoli, līdzekļi, kas iznīcina odu vairošanās vietas, gultas tīkli, kas mazinājuši iespēju cilvēkiem tikt sakostiem, kā arī ķīmijterapeitiskie līdzekļi, kas nonāvē pašu malārijas plazmodiju. 

Kā pretmalārijas zāļvielas izmantoti dažādi hinīna atvasinājumi. Taču tas nav bijis pietiekami cīņā ar slimību, tāpēc tagad pasaulē pirmā apstiprinātā vakcīna pret malāriju vieš lielu cerību, un to tirgos ar nosaukumu “Mosquirix”. Ja runājam par līdzšinējām zāļvielām, tad to saistībā lielākais izaicinājums bijis fakts, ka slimības izraisītājs pret tām iegūst noturību jeb rezistenci.

Vīrusu vakcīnu gadījumā to efektivitāte būtu saistīta ar vīrusa mainību, tāpēc ir vīrusu izraisītas saslimšanas, pret kurām vakcīnu vēl nav vai arī tās nav ļoti efektīvas. Bet, piemēram, šobrīd aktuālais koronavīruss nav tik ļoti mainīgs, tāpēc pret Covid-19 saslimšanu radītās vakcīnas ir ar augstu efektivitāti. Kad jautāju, kāpēc malārijas vakcīnas efektivitāte ir 30-40%, Aigars Jirgensons norāda, ka malārijas plazmodijs ir parazītisks vienšūnis ar ļoti sarežģītu dzīves ciklu, līdz ar to izsekot līdzi, tieši kurā brīdī ar vakcīnas palīdzību cilvēka organismā veidotos imunitāte, ir pats lielākais izaicinājums. Bet, iespējams, vēl daudz lielāks izaicinājums ir nevis pati vakcīnas efektīvitāte, bet gan komunikācijas darbs, lai panāktu to, ka cilvēki patiešām saņems četras vakcīnas devas.

Ja runājam par Covid-19 vakcīnām, tad jāmin, ka to izstrādē ieguldīti vēsturiski apjomīgākie zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, lai iespējami īsā laikā nodrošinātu kvalitatīvu vakcīnu izstrādi. Tiesa, pašu vakcīnu izstrādē lietotās tehnoloģijas ir pētītas un attīstītas jau gadiem. Aigaram Jirgensonam jautāju, kāpēc tas nav bijis iespējams malārijas vakcīnas gadījumā, lai gan arī šī saslimšana pasaulei atņem tik daudz dzīvību.