Putnu vērošana kļuvusi par gana izplatītu hobiju daudziem no mums. Par vienu no labākajām vietām, kur ļauties šiem vērojumiem, uzskatāma Kolkas raga apkārtne un Slīteres nacionālais parks. Un nu par putnu vērošanu Slīterē iznākusi arī grāmata. 

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar ornitologu Ruslanu Matrozi ir izdevusi grāmatu “Putnu vērošana Slīteres Nacionālajā parkā”. Grāmata populārzinātniskā veidā iepazīstina ar Slīteres apkārtnes ornitofaunas izpētes vēsturi, sniedz ieskatu par Slīterē ligzdojošajiem putniem. Atsevišķa sadaļa veltīta arī putnu migrācijai, jo Slīteres Nacionālā parka teritorijā atrodas Kolkas rags, kas ir viena no labākajām putnu migrācijas vērošanas vietām Latvijā.

Ar ko īpaša Slītere un kādus putnus varam vērot tagad - rudenī, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ornitologs un grāmatas autors Ruslans Matrozis.

Autors atzīst, ka šis ir vides tūrisma izdevums, kura mērķis piesaistīt cilvēkus putnu vērošanai.

"Katra ekskursija putnu vērotājam paliek atmiņā, daži gadījumi paliek atmiņa uz visu mūžu," atzīst Ruslans Matrozis.

Kolkas ragā pēdējos 15 gadus novērotas 263 putnu sugas. Tas parāda, ka tā ir labākā zināmā vieta, kur var novērot tik daudz putnu sugu.

Ornitologa paša pieredzē ir 107 novērotas putnu sugas divu dienu laikā, jo no Kolkas raga var redzēt  jūras putnus, ūdensputnus, gan tos, kas lido virs meža.

"Kolkas rags ir ļoti laba ģeogrāfiska vieta, jo Kurzemes ziemeļos visi tie putni, kas lido virs sauszemes, viņi koncentrējas tāda šaura ragā, faktiski pašā augšā, un to sauc par pudeles efektu, kad, vienā vieta milzīga putnu koncentrācija iet pāri, un tad putni atduras pret jūru un daudzi uzreiz zina, ka viņiem jālido vienā vai otrā virzienā: parasti tas ir uz Igaunijas salām, vai nu tā ir Roņu sala, vai Sāmsala. Kādi 30 km jāšķērso jūra," skaidro Ruslans Matrozis.

"Daudz putni, kad atduras pret to, viņi nezina, ko darīt. Viņi apstājas, viņi kaut ko gaida, varbūt gaida labāku laiku, vai vienkārši vēl pabarojas, lai viņiem pietiktu enerģijas, ja viņi tur iekritis jūrā un tad viņi būs pagalam. Tas ir tas moments, kad vienā vietā reizēm milzīgs skaits koncentrējas. Reizēm ir tik daudz putnu, ka nevari pat saskaitīt, jo ir dažādas sugas, kas pārlido, atgriežos, izlido dažādās vietās. Tas veido arī to dabas šovu, kuru pie mums var redzēt faktiski tikai Kolkā," uzskata Ruslans Matrozis.

Kur Latvijā meklēt krustakokus?

Aizbraucot uz Gulbenes pusi, iespējams, kādam paveiksies pie ceļa vai dziļāk mežā ieraudzīt ne vienu vien krustakoku. Krusti kokos cirsti mizā, tie varētu būt dažāda lieluma un iecirsti dažādos augstumos, turklāt kāds koks varētu būt ar pavisam svaigu krustu, bet citā kokā krusts jau gandrīz aizaudzis un tik tikko ir samanāms. Kāpēc kokos cirsti krusti un vai to dara joprojām, stāsta vēsturnieks, dabas pētnieks un tūrisma speciālists Andris Grīnbergs.