Raidījums Zināmais nezināmajā skan astronomiskās noskaņās. Runājam par paraugu vākšanas misijām kosmosā. Kas ir tie atklājumi un zināšanas, kas tagad cilvēcei ir pieejamas, pateicoties šādām misijām? Un kas ir tie izaicinājumi, kuru veikšanai šobrīd nodarbinātas paraugu vākšanas misijas? iepazīstina Suntažu observatorijas saimniece un portāla "Starspace.lv" redaktore Anna Gintere un IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns.
Ints Ķešāns bilst, ka tādu misiju kosmosā, no kurām pārved arī paraugus, nav daudz.
"Paraugu atgriešanas misijas bijušas tik, ka var uz pirkstiem pārskaitīt. Ja kosmosa esam devušies tūkstošiem reižu, arī pietiekami daudz dziļāk Saules sistēmā, tad atgriezuši paraugus esam no Mēness, no vienas komētas, pie tam ne pašas komētas, bet putekļiem, kas ir ap šo komētu, no vien asteroīda un vēl mazliet Saules vēju savākuši. Tas arī viss, vairāk līdz šim nav bijis, jo šīs misijas ir ļoti kompleksas, gana dārgas, sarežģītas," norāda Ints Ķešāns.
Anna Gintere piekrīt, ka kosmosā savāktais ir tikai "ārējā slānīša paskrāpēšana".
"Nevar teikt, ka ir tikai tie paraugi no kosmosa, ko atgādājušas šīs misijas. Nevajadzētu aizmirst, ka mums pastāvīgi kosmoss pats atgādā dažādus paraugus. Protams, mēs nevaram izvēlēties, kas tas būs par paraugu, kas nokritīs uz zemes, bet reizi pa reizei mums tiek piegādāts kāds Marsa paraudziņš, kāds Mēness paraudziņš, kāds asteroīda paraudziņš. Zināšanas, kas ir savāktas pētot, kas ir nokrituši kā meteorīti, gan tos, kas atvesti speciāli, vairo izpratni par objektiem, no kuriem šie paraugi nāk," atzīst Anna Gintere.
Raitis Misa bilst, ka no Mēness paraugu ir daudz, bet tas neaptver visus iežu veidus, ko tur var iegūt
"Arī Latvijā ir iespēja apskatīt mazu Mēness gabaliņu Latvijas Universitātes muzejā ir paraugs," atklāj Raitis Misa. Tas ir viens no "pašatnācējiem".
Jupitera un Saturna satuvināšanās jeb Betlēmes zvaigzne
Tieši 21. decembrī pie debesīm būs iespējams novērot lielu spīdošu objektu, ko izraisa Jupitera un Saturna satuvināšanās. Savulaik šo optisko parādību skaidroja arī kā Betlēmes zvaigzni, kas pēc Svētajiem rakstiem norādīja uz Kristus dzimšanas vietu.
Lai gan laika apstākļi šobrīd mūs nelutina ar skaidrām debesīm, tomēr ir iespēja ar neapbruņotu aci saskatīt divu milzu planētu - Jupitera un Saturna - satuvināšanos, jeb kā to dēvē astronomi - konjunkciju, kad abas planētas būs nostājušās uz vienas skata līnijas, vizuāli tas būs 0.1 grāds, bet reāli Jupiteru no Saturna šķir vairāki simti miljonu kilometru. Par to, ko var redzēt pie debesīm attālināti ierakstītā sarunā stāsta Latvijas astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Mēs redzam,ka roboti spēj visu galveno paveikt cilvēka vietā.Lai sāktos nopietna kosmosa kolonizācija,ar Ilona Maska raķetēm nepietiks.Vajadzīgi roboti,kas spēj atražot paši sevi,reproducēties,replicēties,respektīvi vairoties.Ideja aizgūta no fantastikas,bet ļoti loģiska un vienkārša.Protams enerģijas slēdzis un visi citi akcepti cilvēka rokās.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X