Lielais K - šādu apzīmējumu fiziķu vidū pazīst kā pasaulē precīzāko kilograma mērvienību. Tā ir vienība, kura līdz šim šķitusi nemainīga, un priekšmets, kurš sargāts kā acuraugs. Šķiet nekas nav universālāks un nemainīgāks kā kilograms – mērvienība, kas saprotama ikvienam un bez kuras nav iedomājama mūsu ikdiena. Taču pirmo reizi 130 gadu laikā ir mainīta kilograma definīcija un pats kilograms kļuvis par citu kilogramu. Novembrī Versaļā, Francijā, kur tiek glabāts pasaulē precīzākais 1 kilograma modelis, pulcējās sešdesmit valstu pārstāvji un svinīgi pārdefinēja viena kilograma vērtību. Nobela prēmijas ieguvējs, fiziķis Bils Filips atzīst, ka tā ir lielākā revolūcija mērvienību sistēmā kopš Lielās franču revolūcijas. Kāpēc tā? Kāpēc vajadzīgas tik precīzas mērvienības, ko darīsim ar veco kilogramu un vai izmaiņas ietekmēs mūsu ikdienu, fizikas vielu skolā un pašu fiziķu pētījumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

"Kvantu fizika ļāvusi pāriet uz tādu kilograma definīciju, kas nav piesieta konkrētam atsvaram," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.

Lēmums, kas stāsies spēkā 2019. gada 20. maijā, ir noslēguma punkts lielai vēsturiskai arkai, kas sākusies ar Lielo franču revolūciju. Kilograms ir pēdējā no pamata mērvienībām, kurām šis pārejas ceļš uz fundamentālo definīciju ir noslēgts.

Jaunā kilograma vērtība vairs nekad nemainīsies un to var mācīties no galvas. Tur, kur ir ļoti svarīga precizitāte, šīs izmaiņas palīdzēs precīzāk nodrošināt kalibrācijas pakalpojumu.

"Ja saglabājas zināšanas, bet aiziet bojā visi svari un etaloni, pēc jaunās kilograma definīcijas to var atjaunot. Kvantu daļiņu reproducējamība padara jauno definīciju pilnīgi neatkarīgu no konkrētām lietām," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.

Mūsu senču lietotas mērvienības

Senākie pūra mēri bija cilindriski, bet pēc Krievijas impērijas ieviestās  svaru un mēru likuma 1824. gadā pūrs ieguva četrkantainu formu.  Kas ir pūrs un kas pūrvieta, cik gara ir jūdze un kā atšķīrās sviesta mārciņu svars, stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieks vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais.

Mārtiņš Kuplais sagaida pie  ceļa, kas ved uz  muzeju, lai parādītu  otrā ielas pusē redzamo ēku Brīvības gatvē 441, kur agrāk atradās viens no tās puses daudzajiem krogiem un tas bijis 12 jūdžu attālumā no pilsētas centra. Tāpēc  pirmais stāsts par to, cik  gara ir jūdze.

Tālāk Martiņš Kuplais ieved Kurzemes sētas klētī, kur var aplūkot pūrus – apaļus koka traukus, kuros glabāja  graudus.

Lūkojot  senās mērvienības, sastopamies ar tādiem jēdzieniem, kā – naga platums, ap 1–2 mm, īkšķa platums – ap 2,5 cm, sprīdis – ap18–19 cm  un olekts – ap 44–54 cm.