Ik pa laikam izskan aicinājumi neēst pārtikas produktus, kas ir kaut vai tikai nedaudz, bet tomēr bojājušies. Nedaudz iebojāts ābols, tomāts, gurķis – nevienam vien liekas, ka tas ir ēdams, ja vien bojāto vietu izgriež.

Nesen zinātniskais institūts “Bior” izplatīja ziņu par to, ka būtu jāizvairās no patulīna – dabiskas izcelsmes toksīna, kas sastopams daudzos pārtikas produktos. Visbiežāk jau ābolos, kas šobrīd mums apkārt nudien netrūkst. Par to, kāpēc patulīns tik bīstams un kādas vielas vēl veidojas jau kādu laiku pastāvējušos augļos un dārzeņos, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Ķīmijas laboratorijas vadītāju Vadimu Bartkeviču un Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāju Māri Eiklonu.

Eksperti skaidro:

• Nav pareizi arī izgriezt ābola bojāto vietu un pārējo apēst, jo patulīns var izplatīties arī tajā ābola daļā, kas vizuāli šķiet nebojāta.
• Arī pie ābolu pārstrādes ir jāizvairās no nekvalitatīviem āboliem. Galīgi aplami, ka bojāti āboli derēs sulai. Tas jāņem vērā ne tikai rūpnieciskā ābolu pārstrādē, bet arī mājās, spiežot ābolu sulu.
• Patulīns ir ļoti izturīgs, tas, ka ābolu sulu uzvāra, patulīns tajā nemazināsies
• Pārbaudei paraugus ņem no ābolu produktiem veikalos, noliktavās, pārstrādes uzņēmumos. Pārbaudes veic Latvijā ražotiem un importētiem produktiem, kuru sastāvā ir āboli.
• Patulīns iedarbojas uz cilvēku imūnsistēmu, vājina to, tāpat negatīvi iedarbojas uz nervu sistēmu un gremošanas sistēmu. Vai patulīns var izraisīt kancerogēnas saslimšanas, zinātnieku domas dalās.
• Šis pelējums vislabāk attīstās skābos produktos – riska produkts ir āboli, var minēt arī tomātus un jāņogas, bet tur koncentrācijas līmenis ir zemāks.

Sliktā pelējuma dažādie veidi

Kas dzīvo iepelējušā maizē, riekstos, ievārījumā un gaļā, kā veidojas šīs pelējuma sēnes, vai tās var atpazīt un ko tās nodara mūsu organismam? Par kaitīgajiem pelējumiem un arī botulīna toksīnu, kas var slēpties marinētās sēnēs stāsta mikrobioloģe, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā  institūta „BIOR” direktora vietniece laboratorijas jautājumos Olga Valciņa.

Līdz šim ir zināmi vairāki tūkstoši pelējuma sēņu sugu. Tās mitinās mums apkārt kopš dzīvās dabas pirmsākumiem un lielais vairums no šīm pelējuma sēnēm ir nekaitīgas, derīgas un labas. Taču šoreiz stāsts par tiem “tumšajiem zirdziņiem”, kas mēdz slēpties pārtikas produktos, pat maskēties tajos un nodara sliktu mūsu organismam. Kurš pelējums ir bīstamākas – baltais, melnais vai zaļais un kā tas dzīvo produktos?

Lai izvairītos no pētnieces minētajiem bubuļiem, nosauktie pārtikas produkti jāglabā vēsās un sausās vietās, un, piemēram, ja maizi paredzēts lietot ilgāk par pāris dienām, tad ideāla vieta tās glabāšanai ir saldētava. Arī citus produktus šī vieta pasargās no bojāšanās. Tātad te jāatceras teiciens – “sargi sevi pats un tad Dievs tevi sargās”.