Mums apkārt lērums vielu, kuras esam radījuši, bet nespējam no tām atbrīvoties. Par apkārt esošo piesārņojumu mēs daudz runājam, skatoties uz atkritumiem, kas atrodami pludmalē vai ceļmalā. Bet ir kāda īpaša vielu grupa, kas nonākusi arī pašmāju zinātnieku uzmanības lokā un ko saīsināti dēvē PFAS piesārņojumu. Mūžīgā ķimikālija - arī šāds nosaukums dots šiem fluora polimēriem. Kas tas ir, kur to izmantojam un kāpēc šī ķimikālija nevar sadalīties vidē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Elīna Palesčnaja.

"PFAS nav viena viela, bet vielu grupa, kurā ir ap 5000 piesārņotāju," atklāj Elīna Palesčnaja. "Daži no tiem ir atklāti un arī jau aizliegti."

Pfasi, kā tos sauc zinātnieki, nav redzami ar acīm, tās ir kā piedevas. Pateicoties to īpašībām tie ir ūdeni un eļļas atgrūdoši. Ikdienišķā veidā tos var sastapt nepiedegošās pannās vai apģērbos, kas atgrūž ūdeni un netīrumus.

"Pfasus ne velti sauc par mūžīgajām ķimikālijām, jo sadalīšanās periods ir pat vairākus gadus. Piesārņojums uzkrājas un samazinās lēnām," norāda Elīna Palesčnaja.

"Latvijā zinātnieki veic ikgadējo pfasu klātbūtnes monitoringu zivīs un iekšzemes ūdeņos. , Koncentrācijas nav milzīgas, bet nevar teikt, ka viss ir tīrs."

Pētījumi liecina, ka zivīs sagaidāma visaugstākā pfasu koncentrācija. Zinātnieki šobrīd mēģina saīsināt oglekļa ķēdi šajos augsti fluoridētos savienojumos, lai samazinātu noārdīšanas periodu.

Putekļu ērcītes mūsu mājās

Kur putekļi kamoli, tur arī putekļu ērce. Daudzos gadījumos tā arī varētu būt, lai gan ne katrs putekļu slānītis nozīmēs, ka tur dzīvo mazie radījumi. Tomēr putekļu ērcei patīk cilvēka klātbūtne un garšo tā atstātā ēdienkarte, un cilvēkam dažkārt jārēķinās ar ērces atstāto mantojumu, proti, alerģijām. Mazo putekļu ērces organismu un tās lomu cilvēka dzīvē raksturo entomologs Voldemārs Spuņģis.

Mazītiņās ērcītes izmērs ir vien 0,2 līdz 0,3 milimetri, tāpēc tā ar aci saskatāma nav. Šis pavisam mazais radījums mūsu ikdienā ieņem svarīgu lomu un var būt arī cēlonis alerģijām. Bet vispirms tuvāk iepazīsim putekļu ērci zooloģijas skatījumā, un entomologs tālāk skaidro to, kāda ir putekļu ērces un putekļu saistība.

Reklāmas triki aicina cilvēkus iegādāties īpašus matračus, segas vai spilvendrānas ar smalki sablīvētiem pavedieniem, kas nelaiž cauri putekļu ērces un to ekskrementus. Jā, nelaiž, taču, ja ērču miteklī nemaz nav, šāds matracis nebūs nepieciešams. Turklāt mājās mums ir daudz sintētisko materiālu, kas ērcēm gaužām nepatīk, jo tādā veidā ērces elektrizējas, kājas pielīp pie materiāla, un ērces vairs nevar parāpot. Voldemārs Spuņģis iesaka vispirms vērsties pie ērču pētniekiem jeb akarologiem un, izmantojot putekļu paraugus, saprast, vai jūsu miteklī ērces dzīvo.

Bet ar alerģiskām reakcijām gan būs jāvēršas pie ārsta. Vairāk nekā 95% alergēnu uzkrājas ērces izkārnījumos, un dzīves laikā ērces producē vairāk nekā tūkstošiem izkārnījumu daļiņu. Alergēniem nonākot kontaktā ar cilvēka elpceļiem, ādu vai acu gļotādu, tālāk var attīstītes alerģiskas reakcijas. Kādas tās ir un kā sevi pasargāt, par to telefona sarunā turpina pediatre, bērnu alergoloģe Dita Gaidule-Logina.