Latvijas Universitātes pētnieki brīdina, ka aiz kalniem nav alerģiju sezona – laiks, kad gaisā sastopamas augstas augu putekšņu koncentrācijas. Drīzumā Latvijā būs novērojama putekšņu sezonas sākšanās. Vienam tās ir ar aci nesaskatāmas augu sēklas, citam – galvassāpes, iesnas, asarojošas acis un citas veselības likstas. Jau gadu ir pieejama Latvijas, Lietuvas, Somijas un Austrijas zinātnieku rādīta aplikācija PASYFO, kas ļauj ne tikai aizpildīt savu alerģiju dienasgrāmatu, bet arī veido lietotājam derīgu prognozi nākotnei. Ko liecina iegūtie dati par iepriekšējo gadu – cik alerģiski esam un kā pēta putekšņu izplatību Eiropā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas doktore, aerobioloģe, Latvijas Universitātes vadošā Olga Ritenberga.

Par pētījumiem aerobioloģijā Olga Ritenberga stāstījusi arī iepriekš raidījumā Zināmais nezināmajā.

Cilvēka uzņēmība pret alerģijām

Iedzimtība un dzīvesveids ir faktori, kas  liecina par noslieci uz alerģijām. Kā atšķiras bērnu un pieaugušo alerģijas un kāpēc bijušo PSRS valstu iedzīvotāji ir mazāk, alerģiski salīdzinot ar Rietumvalstu pieaugušajiem?

Jo sterilāk dzīvo, jo lielāks risks, ka tevi piemeklēs dažādas alerģijas, tā īsumā var definēt cilvēka neuzņēmību, vai šajā gadījumā – uzņēmību pret alerģiju. Ārsts alergologs Māris Bukovskis skaidro, kā tas nākas, ka šobrīd, salīdzinot ar Rietumu valstīm, Latvijā pieaugušie iedzīvotāji ir veselīgāki šajā jomā. Un iemesli, daktera vārdiem runājot, ir padomju gados zināmā mērā vērojamā atpalicība no rietumiem un tāpēc alerģizācijas process nenotika tādā apmērā, kā tas bija attīstītākajās valstīs.

Lai noteiktu, vai ir alerģija uz to vai citu produktu, ir iespējams par maksu nodot analīzes un tās parāda veselu sarakstu alergēno vielu, kas apdraud mūsu organismu, bet Māris Bukovskis norāda – ne visi tā saucamie alerģiju testi jeb alergēnu paneļi ir vērā ņemami.