Rudens un pavasaris parasti ir tas laiks, kad putniem uzmanību pievērš arī tie, kas ikdienā vēl nav kļuvuši par aktīviem putnu vērotājiem. Arī raidījums Zināmais nezināmajā uz sarunu ir aicinājis Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus, lai skaidrotu, kas aktuāls putnu migrācijā.

Viņš gan uzsver, ka putnu pavasara un rudens migrācijas atšķiras. Ja pirmajā gadījumā putni ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk nokļūt ligzdošanas vietās un viņu ierašanās ir pamanāmāka arī skaļo dziesmu dēļ, tad rudenī liela daļa putnu sugu nekur nesteidzas un migrācija ir vairāk laikā izstiepta. Tāpēc aizlidošanu ir vienmēr grūtāk pamanīt.

Ķerus gan zina stāstīt, ka putni, kam ir tālāks ceļš lidojams, jau ir prom. Toties tie, kuri ziemos tepat Eiropā, vairums vēl ir šeit.

Lielākoties Latvijā dzīvo putni, kas aizceļo un atceļo. Taču ir sugas, kam Latvija ir siltās zemes. Tāds ir arī ūdensstrazds, kas atlido no Skandināvijas un pavada šeit ziemu pie neaizsalstošām upītēm.

Putnu migrācija gan nesniedz jaunu informāciju par to, kā mainās putnu populācija Latvijā. Lai par to spriestu, jāpēta ligzdojošie putni. Ķerus vērš uzmanību uz to, ka nule kā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Universitāti ir apkopojusi informāciju par putnu populāciju Latvijā.

„Situācija ir daudzveidīga,” secina ornitologs. „Mani satrauc, ka īpaši aizsargājamo sugu stāvoklis izskatās sliktāks.” Viņš arī piebilst, ka Eiropā aizsargājamajām sugām klājas labāk. Tas liekot domāt, ka apdraudēto sugu aizsardzības pasākumi nav pilnīgi.

Putnu un dzīvnieku savstarpējā saziņa

Cilvēki ikdienas saziņā izmanto valodu, žestus un grimases, ja vēlamies sazināties ar saviem mājas mīluļiem, dažkārt lietojam arī citus pašu izdomātus paņēmienus, piemēram, lai pasauktu kaķi. Bet kā savā starpā sazinās atšķirīgas dzīvnieku sugas, vai esam zinājuši, kā savstarpēji sarunājas dažādi putni vai čūskas ar citiem meža iemītniekiem?

Ir dzīvnieku sugas, kuras aktīvi izmanto smaržu dziedzerus, lai pievērstu uzmanību pretējā dzimuma pārstāvim, bet, piemēram, skudras, dodoties ceļā, piespiežas ik pa laikam pie zemes un iezīmē ceļu citām skudrām ar savu aromātu. Tajā pašā laikā, daudzas dzīvnieku sugas, pašas to neapzinoties, ar dažādiem mehānismiem rada saziņu arī ar citām dzīvnieku sugām, kas bieži vien norādīs – es esmu bijis šeit vai arī – šī ir mana teritorija. Kāda mēdz būt dzīvnieku starpsugu komunikācija, par to plašāk stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Un, kamēr sarunājamies pie tuvumā esošās kakadu mītnes, top skaidrs, ka, protams, arī cilvēki kā vēl vieni dzīvnieki ir būtiska šīs komunikācijas sastāvdaļa.