Pēdējās nedēļās astronomijas entuziastus un ikvienu, kuru interesē kosmosa tematika, iepriecināja ziņa par iespējamu planētu, kas pirmo reizi atrasta ārpus Piena ceļa galaktikas. Šāds atklājums noticis, pateicoties rentgena stariem. Chandra rentgenstaru teleskops palīdzējis atklāt iespējams pirmo planētu ārpus mūsu galaktikas. Ko varam ieraudzīt Visuma dzīlēs, izmantojot retgena starojumu, un kā šīs tehnoloģijas palīdz ikdienas dzīvē uz Zemes, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore Anna Gintere un astronoms Dainis Draviņš.

Neitrīno ir elementārdaļiņas, kas caurstāvo Visumu, un katru sekundi miljardi neitrīno šķērso Zemi un visu, kas uz tās dzīvo. Taču neitrīno mijiedarbību ar dzīviem organismiem diezin vai būsim novērojuši. Zinātnieki nenogurstoši turpina pētījumus par šīm elementārdaļiņām, jo, saprotot labāk neitrīno dabu, visticamāk būtu iespējams labāk izskaidrot arī Visuma rašanos.

Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra zinātnieks Kārlis Dreimanis norāda - ja vien neatrodamies, piemēram, Saules kodolā, tad visa matērija sastāv no kvarkiem, elektrona un no neitrīno daļiņas, kas veidojas atoma kodola radioaktīvajā jeb bēta sabrukšanā. Tieši pēdējai pieminētajai – neitrīno daļiņai – šoreiz pievērsīsimies tuvāk, jo arī pētnieki tai atkal un atkal cenšas pietuvoties, lai tādā veidā rastu atbildes jautājumiem par Visuma rašanos. Bet, kā tas ierasts ar daudzām lietām, arī elementārdaļiņas mēdz apvienot grupās un sistematizēt, un arī neitrīno iekļaujas šādās kategorijās, par ko stāstu turpina Kārlis Dreimanis.