Parazīti noteikti nav tie organismi, kas pirmie nāk prātā, domājot par plāniem aizsargāt izzūdošu sugu populācijas. Taču neskatoties uz nodarīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem, parazītiem ir sava loma dabā. Pētnieki pauž bažas, ka parazīti tuvāko desmitgažu laikā var piedzīvot pamatīgu populācijas un daudzveidības samazināšanos. Kāda ir parazītu loma dabā un kāds ir to dzīvesveids, skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis un zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Gunita Deksne.

"Sadzīvošana" ar parazītiem senatnē

Laika gaitā cilvēki dažādi ir mēģinājuši cīnīties ar blusām, utīm, blaktīm, cērmēm vai lenteņiem, un dažādi ir bijusi cilvēku uzskati par  šo iekšējo un ārējo parazītu ievākšanos mūsu tuvumā. Skatot mūsu senču ticējumus, daudzviet lasāms, ka, piemēram, „Krekli jāšūn vecā mēnesī, tad neaug blusas un utis”, savukārt „ jaunā mēnesī šūtos  kreklos augot utis”. Līdzās šādiem neloģiskiem ticējumiem ir arī tīri praktiski senču novērojumi, ka, „lai  blusas iznīdētu, ik vakarus jāizkaisa istaba ar sagrieztām kalmēm”, vai „lai iznīdētu blusas, istabā vajag izkaisīt  sūrenes”. Tātad cilvēki ir pamanījuši, ka ēteriskās eļļas, ko satur minētie augi, atbaida kaitēkļus.

Kā dažādos gadsimtos notika, tā teikt, sadzīvošana cilvēkam ar parazītiem un cik to vairošanās ir saistīta ar higiēnas normām, par to stāsta Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētnieks un medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis.