Lai pietiekami uzņemtu D vitamīnu ādā, nevajag 2 – 3 stundas uzturēties intensīvā saulē, pietiek ar 20 minūšu pastaigu saulainā vietā T-kreklā un šortos. Uzklājot saules aizsargkrēmu, D vitamīna sintēze samazinās par 90 %, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj interniste Maija Mukāne.

Pietiek īsu laiku būt saulē, lai notiktu D vitamīna sintēze. Ilgāku laiku uzturoties saulē šis process var apstāties, jo veidojas citas vielas, kas aptur D vitamīna sintēzi, skaidro rezidents Kristiāns Meidrops.

Latvijā veikts pētījums apliecina, ka augstāks D vitamīna līmenis organismā var sniegt zināmas priekšrocības, atlabstot pēc sirds operācijas. Rīgas Stradiņa Universitātes studenti kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra ārstiem jau gadu veic pētījumu, kurā tiek meklēta saistība starp D vitamīnu un pacientu atlabšanu pēc sirds operācijām. Daži saulainie mēneši Latvijas vasarā ir laba iespēja iegūt cilvēka veselībai tik būtisko D vitamīnu. Tomēr Latvijā D vitamīna trūkums ir 80% iedzīvotāju. Kāda ir "saules vitamīna" loma cilvēka veselībā, kas ir šis vitamīns, kā to pareizi uzņemt, nenodarot kaitējumu ādas veselībai, un ko pētnieki atklājuši par D vitamīnu Latvijā un pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro viens no pētījuma autoriem, RSU sirds ķirurģijas rezidents Kristiāns Meidrops un Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" interniste Maija Mukāne.

Mūsdienās arvien vairāk saprot, ka D vitamīna funkcijas plašas un daudzveidīgas, tas ietekmē imunoloģiju, saistīts ar sirds veselību, gan asinsvadu stāvokli un citām slimībām. Bet viss arvien ir procesā. Pētījumu skaits arvien pieaug, gadā tiek publicēti 4000 līdz 5000 rakstu par D vitamīnu.

Maksimālo saules gaismas enerģiju varam iegūt Latvijā tikai vasarā, tad var uzņemt D vitamīnu. Latvijā esošie solāriji nepalielina D vitamīna daudzumu organismā.

Kas lācītim vēderā, jeb saules aizsargkrēmu sastāvs

Sauļošanās krēmi ir ļoti cieši saistīts ar D vitamīna uzņemšanas procesu – sauļošanos. Vasarā tie ne vienam vien ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa, bet, vai esat aizdomājušies, kas ir aizsargkrēma sastāvā un cik ilgi tas spēj mūs pasargāt no Saules kaitīgās ietekmes?

Aizsardzība no saules sākumā var šķist ļoti mūsdienīga problēma, tomēr mūsu senči jau izsenis meklējuši veidus, kā pasargāt ādu no apdegumiem. Piemēram, senie ēģiptieši, lai pasargātu ādu no saules, izmantoja lupīna un ūdens lotusa ekstraktu, savukārt, lai aprūpētu apdegušu ādu, palīgā nāca jasmīns, bet, mandeļu un olīveļļa tika izmantota, lai aprūpētu sausu ādu un matus.

Saules aizsargkrēms, kādu to pazīstam mūsdienās, pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta 20. gados. Jau 30. gados tas nonāca līdz Austrālijai, bet Otrā pasaules kara laikā aizsargkrēmu izmantoja arī amerikāņu karavīri. Gadu laikā aizsargkrēmi, to efektivitāte un standarti ir auguši. Par mūsdienu aizsargkrēmu sastāvu stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece Anna Ramata-Stunda.

Mūsdienās sauļošanās krēmu formulas tiek nemitīgi uzlabotas, pārbaudītas un meklēti veidi, kā paildzināt krēmu iedarbību, tomēr joprojām jāņem vērā, ka vidēji iedarbība nav ilgāka par četrām stundām, un tas ir ar noteikumu, ka šajā laikā netiek intensīvi peldēts un cilvēks neatrodas visu laiku tiešos saules staros. Peldoties jāņem vērā, ka daļa krēma paliks ūdenī, tāpēc vēlams pēc peldes, kā arī intensīvām fiziskām nodarbēm aizsargkrēma kārtu atjaunot. Vēl jāatceras, ka krēmu iedarbība nav tūlītēja. 

Lai gan pirmie komerciālie aizsargkrēmi parādījās 20. gadsimta sākumā, industriju kontrolēt, piemēram, ASV sāka tikai 70. gadu beigās. Šobrīd gan ASV, gan Eiropas Savienībā saules aizsargkrēmiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jāiziet vairākas pārbaudes pirms tos drīkst laist apgrozībā. 

Zemes spējas sevi pasargāt no Saules

Runājot par Saules radiāciju un Zemes spēju sevi no tās pasargāt, protams, allaž tiek piesaukts ozona slānis. Pirms vairākām desmitgadēm pasauli pāršalca ziņa, ka tajā esošais caurums ir pamatīgs un nespēj mūs pasargāt no kaitīgajiem ultravioletajiem stariem. Taču salīdzinoši nesenā pagātnē pavīdēja ziņa, ka ozona slāņa izplešanās ātrums ir ievērojami sarucis.

Bet nu zinātniekiem ir vēl iepriecinošāka ziņa – ir iegūti pierādījumi tam, ka caurums ozona slāni virs Antarktīdas pamazām sāk sadzīt un ja progress turpināsies, ozona slāņa caurums varētu atkal aizvērties ap 2050. gadu.

Šī ir laba ziņa ne tikai tāpēc, ka ozona slānis mūs atkal varēs pilnvērtīgi pasargāt, bet arī tas ir uzskatāms piemērs tam, ka vides problēmas kopīgiem spēkiem ir iespējams atrisināt. 80. un 90. gados ozona caurums tika uzskatīts par vienu no lielākajiem vides draudiem, un, lai to novērstu, tika pamatīgi pārskatīts dažādu produktu ķīmiskais sastāvs un planētas iedzīvotāji masveidā tika aicināti mainīt savus patēriņa paradumus, proti, nelietot tik daudz aerosolus un izvēlēties citādu sadzīves tehniku. Ozona slāņa noārdīšanos radīja dažādi fluoru saturoši organiski savienojumi jeb freoni, kas tika lietoti vecās saldēšanas ierīcēs, ķīmiskās tīrīšanas līdzekļos, aerosola dezodorantos un citos produktos. Nonākot atmosfērā virs Antarktīdas tie padarīja ozona slāni ļoti, ļoti plānu. Lai cīnītos pret šo draudu kopīgiem spēkiem 1987. gadā daudzas valstis parakstīja Monreālas protokolu, kas ierobežoja dažādu ķīmisku vielu lietošanu noteiktu produktu izstrādē.

Kopš 2000. gada ozona caurums ir sarucis par četriem miljoniem kvadrātkilometru, kas ir aptuveni puse no ASV teritorijas.

Protams, savu artavu ozona cauruma veidošanā sniedz arī vulkānu izvirdumi, un pērn negatīvi ozona slāni ietekmēja Kalbuko vulkāna izvirdums Čīlē, taču tas tik un tā nemazina gadiem ilgo pūliņu efektu – ozona slānis nenoliedzami kļūst biezāks un saskaņā ar zinātnieku aplēsēm – ja ķīmisko vielu ierobežošanā būs tāds pats progress kā līdz šim, caurums pavisam, ja tā var teikt, sadzīs jau pēc aptuveni 35 gadiem. Pētnieki pauž gandarījumu par planētas iedzīvotāju kopīgi paveikto un saka, ka šis ir brīdis, kad varam sev uzsist uz pleca, jo esam spējuši atrisināt problēmu, ko paši pirms vairākām desmitgadēm radījām. Varam tikai cerēt un darīt visu iespējamo, lai tas pats notiktu arī ar citiem dokumentiem, kas pieņemti vides problēmu risināšanai, taču kuru augstie mērķi joprojām ir tikai uz papīra. Ja reiz runājam par Sauli un ar to saistīto problēmu risināšanu, tad viena no lietām, ko pavisam noteikti esam spējīgi risināt, ir piesārņojums, ko ūdens vidē rada dažādi saules aizsargkrēmi un kosmētika. Piemēram, sauļošanās krēmu sastāvā ir vielas, piemēra, oksibenzons, kas ir toksiski koraļļiem un noved pie to bojāejas.