To pazina jau aizvēsturē, to par īpašu un vērtīgu uzskatīja arī viduslaiku alķīmiķi. Tas ir sērs. Sēra pielietojums rūpniecībā mūsdienās ir plašs, bet tā slava nebūt nav nevainojama sēra dioksīda dēļ. Caur mūsu automašīnu izpūtējiem un rūpnīcu un elektrostaciju skursteņiem sēra dioksīds nonāk vidē, dažkārt radot tā saucamo skābo lietu. Mūsu pašmāju pētnieki meklē veidus, kā sēra dioksīdu pielietot, lai tas nebūtu tikai cilvēkiem un videi bīstama un traucējoša gāze, bet arī noderīgs savienojums rūpniecībā. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Māris Turks un šīs fakultātes pētniece un Organiskās ķīmijas tehnoloģiju institūta docente Krista Gulbe.

Ilgtspējīga elektrotehnika: vai var salabot arī elektrisko zobu birsti?

Ilgtspēja ir viens no mūsu gadsimta vārdiem - par to runā vides draugi, ekonomisti, politiķi. Ilgtspēja ir būtiska arī mūsu izvēlē, kā pērkam un patērējam elektrotehniku. Vai šī tehnika ir videi nekaitīga, vai to var izmantot ilgstoši un salabot pēc vienas detaļas sabojāšanās - šie ir daži no jautājumiem, kas ir un būs aktuāli. Bet cik reāli šobrīd ir salabot elektrisko zobu birsti, cik tam ir cilvēkresursu un vai to ļauj preču ražotāji?

Ja mēs vispārīgi runātu par kādu vides politiku, tad daudziem būtu skaidrs, ka tas ietver arī stāstu par atkritumu šķirošanu. Bet šajā sarunā mēs vairāk pievērsīsimies tam, vai un cik svarīgi būtu neradīt atkritumus, un tieši elektronikas atkritumus. Kā elektropreces maksimāli ilgi lietot? Ar tehnikas iekārtu starpniecību attālināti ierakstītā sarunā par šo tematu tiekos ar bezatkritumu kustības „Zero Waste Latvija” biedri un atkritumu entuziasti Maiju Krastiņu. Vispirms jautāju, kāda nostāja valda lēmumpieņēmēju vidū vai dokumentos, proti, vai dažādas iekārtas pēc iespējas ilgāk vajadzētu salabot un atjaunot, vai arī varbūt tāda uzstādījuma nemaz nav?

Eiropas līmenī tiek pārstrādāts mazāk nekā 40% elektropreču. Tajā pašā laikā pasaules mērogā Eiropa ir viena no tām, kas cenšas iet pa priekšu citiem un kuras prasības pēc iekārtu labojamības ir daudz ambiciozākas. Maija Krastiņa norāda, ka arī Latvijai ir rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, kas līdz 2027. gadam paredz iekārtu lietojamību dažādos aspektos.