Vācu tēlniece Eva Hesa reiz teikusi, ka izcilībai nav dzimuma. Diemžēl ir bijis jāpaiet gadsimtiem, lai mēs to saprastu un gadsimtiem ilgi vēsturiski izcilību piedēvējot ar milzīgu pārsvaru vīriešu veikumam. 19. gadsimta latviešu rakstnieces drosmīgi pieteica sevi uz kultūras dzīves skatuves pirmo reizi publiskajā telpā parādot sieviešu naratīvu. Kas bija šīs pionieres latviešu literatūrā un ko mēs zinām par šo sieviešu dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta LU Literatūras, folkloras, mākslas institūta pētniece Zita Kārkla (attēlā).

Sieviešu līdzdalība ar medikamentu testēšanu saistītos pētījumos

Sieviešu iesaiste pētījumos medikamentu testēšanai 20. gadsimtā ir bijusi viļņveidīga – tā nedaudz notiek, tam seko traģiski notikumi un sieviešu iesaiste apstājas, tad atkal sākas. Tomēr zinātniskajās aprindās joprojām pastāv uzskats, ka sievietes pētījumos tiek iesaistītas par maz. Hormoni, ietekme uz bērna veselību nākotnē vai sociālie faktori – kas tad nosaka sieviešu iespējas piedalīties pētījumos?

Par sieviešu iesaisti klīniskajos pētījumos stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes lektore Marija Iļjašenko. Sarunas gaitā kā pamatojums sieviešu retākai iesaistei pētījumos izskan gan bioloģiskie, gan sociālie faktori. Kā pagājušajā, tā arī šajā gadsimtā liela nozīme bijusi sievietes reproduktīvajai funkcijai un iespējamai grūtniecībai, bet tam līdzās visu laiku ir gājis sociālais aspekts, proti, brīvais laiks, digitālās prasmes un citi faktori, lai sievietes vispār varētu veikt pētījuma uzdevumus.

Lēmumu pieņemšanā par to, kurš varēs piedalīties klīniskajos pētījumos, ir iesaistīti daudzi spēlētāji - paši pētnieki, sponsori, ētikas komisijas un vēl citi. Un skaidrs ir tas, ka katrs jauns pētījumu veids un metodes vienmēr no jauna radīs pārdomas, kā konkrētajā situācijā risināt dzimuma jautājumus.