Pasaulē spēcīgākie šahisti jau gadu desmitiem ir vīrieši, un aizvien neviene šahiste nav kļuvusi par pasaules čempioni. Kāpēc? Vai pie vainas atšķirības sieviešu/vīriešu spēles stratēģijā vai pati šaha sabiedrība nav pretimnākoša sievietēm?

Raidījuma viesis - šaha turnīru organizētājs, vēsturnieks Andris Tihomirovs.

Bērnu rotaļas viduslaikos

Par viduslaikiem pierasts domāt kā par tumšu un drūmu cilvēces periodu, kurā izplatījās slimības un bērni agri tika iesaukti armijā. Bet, neskatoties uz visu to, iešana rotaļās gan bērnu, gan jauniešu vidū bija ļoti izplatīta, un daudzām mūsdienās izmantotām galda spēlēm un kustīgām rotaļām pirmsākumi meklējami viduslaikos. Eiropā to saprot kā laiku no 5. līdz 15. gadsimtam, bet Latvijā viduslaikus attiecina uz laiku no 12. līdz 16. gadsimtam. Dzīvās vēstures kopas “Rodenpois” biedrs, kā arī kaulu un raga apstrādes un kokgriezumu drukas darbnīcas vadītājs Cēsu viduslaiku pilī Viesturs Āboltiņš norāda, ka ziņas par viduslaiku spēlēm lielākoties ir pieejamas no 12. gadsimta. Sarunā - par to, kā senatnē apzīmēja bērnu un jauniešu vecumposmus un kas tika spēlēts, ko atklāj flāmu gleznotāja Pītera Brēgela vecākā 1560. gadā tapušās gleznas “Bērnu spēles”. Tās oriģināls glabājas Mākslas vēstures muzejā Vīnē, Austrijā, un sniedz kopskatu par to, kādas rotaļas bērni varētu spēlēt. Glezna ir lielisks izziņas avots arī spēļu pētniekiem.