Kad sportā ienāca funkcionāls, kustībām ērts apģērbs vīriešiem un kad sievietēm, kā konkrētā laika posma mode ietekmēja arī sporta apģērbu tirgu? Stāsta modes vēsturniece Edīte Parute.

Sportistu mentālā veselība

Vasaras olimpiskās spēles Tokijā ir aizvadītas. Daudziem tās paliks atmiņā kā spēles Covid-19 pandēmijas laikā, bet sportistiem individuāli tās, iespējams, saistīsies ar citiem pārdzīvojumiem - uzvarām, zaudējumiem, grūtībām tikt galā ar fizisko un psiholoģisko pārbaudījumu, bet kāds tajās izcēlies ar uzmanību piesaistošu, prātu nomierinošu nodarbi. Sportistu mentālā veselība ir tikpat būtisks aspekts kā fiziskā sagatavotība, un šīs spēles to apliecināja. Piemēram, ASV vingrošanas superzvaigzne Simona Bailsa mentālās veselības dēļ atsauca dalību daudzcīņas finālā, bet tikmēr zelta medaļas ieguvējs sinhronajā daiļlēkšanā Toms Deilijs no Lielbritānijas brīvajos brīžos adīja gan maciņu savai medaļai, gan veselu džemperi. Par to, cik lielā mērā mentālai veselībai tiek veltīta uzmanība sportā, saruna ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesori Agitu Ābeli.

Sporta vēsturē ir arī gadījumi, kad psiholoģiskais spiediens sportistu novedis pie agresijas. Kā piemēru var minēt daiļslidotāju Toņu Hārdingu - agresija pret citu sportisti un skandāls tā rezultātā noveda pie Hārdingas mūža diskvalifikācijas. Psiholoģisko noturību sportistiem mēra ar testiem. Tie var būt stresa testi, uzmanības noturības testi un citi, taču testa rezultāts šodien nenozīmē, ka rītdien tas būs tāds pats. Savukārt, ja runājam par pasākumiem, kas var palīdzēt sportista mentālajā veselībā, tad nozīmīgs atbalsts sportistam tāpat kā ikvienam var būt ģimene. Tajā iemācāmies nefokusēties uz neveiksmi, bet mēģināt atkal. Agita Ābele tālāk nosauc virkni jau specifiskāku paņēmienu, kas katram sportistam derēs atšķirīgi.