Ikdienā nereti vien dzirdam par labo un slikto holesterīnu, par  piesātinātām un nepiesātinātām taukskābēm, par ļoti sliktajām transtauskābēm – šīs vielas satur pārtikā lietojamās eļļas,  un to, cik daudz  un kas vēl ir eļļas sastāvā, to pie mums nosaka ķīmijas speciālisti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Par pārtikā lietojamo eļļu analīzi stāsta  zinātniskā  institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas, Ķīmijas nodaļas vadītāja Jana Meistere un vecākā eksperte ķīmijā Laura Žumbure.

Savukārt turpinājumā kopā ar Bīstamo ķīmisko vielu kontroles eksperti Zani Zaulu un Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošo pētnieku Pēteri Trapencieri sarunājamies par taukvielām ķīmiķu skatījumā. Kas vieno ziepes, sveces un šokolādi? Izrādās tās ir taukvielas!

Bijāt te, kad runājām par ķīmiju virtuvē un vannasistabā – šodien , runājot par taukvielām – laikam nekur tālu no šīm telpām neesam tikuši J Taukvielas ir virtuvē un ARĪ vannasistabā.

Vēl arī stāsts par atkritumiem un iespējām tos izmantot. Eiropā atkritumi ir maz izmantots resurss. Eiropas Savienības kampaņas Esiet nomodā! jeb Generation awake! ietvaros apzināts, ka pilnā mērā īstenojot ES tiesību aktus par atkritumiem, tiktu ietaupīti 72 miljardi eiro gadā, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē gada apgrozījums palielinātos par 42 miljardiem eiro un līdz 2020. gadam tiktu radīts vairāk nekā 400 000 darbvietu.

Pārtikas atkritumiem ir lieliskas iespējas pārvērsties zeltā! Pētījumi liecina, ka Eiropā katru gadu atkritumos izmet 90 miljonus tonnu pārtikas, turklāt šis skaitlis neaptver lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares. Nav ilgi jādomā, lai saprastu, ka, izmetot pārtiku atkritumos, visa enerģija un resursi, kas izmantota, to izaudzējot, uzglabājot un transportējot, ir izniekoti. Kompostējot pārtikas atkritumus, kaitējums samazinās.