Misija "Jūra 2030" - ar šādu nosaukumu un uzsaukumu vairākas Latvijas institūcijas plāno palīdzēt Baltijas jūras problēmu risināšanā, īpašu uzsvaru liekot uz mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļautu modelēt sarežģīto jūras vidi un saprast, kuras problēmas prasa kādu risinājumu. Par misiju stāsta Latvijas investīciju un attīstīas aģentūras pārstāvis, misija "Jūra 2030" vadītājs Jānis Nīgals, "5G Techritory" programmas vadītājs Neils Kalniņš un Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs profesors Tālis Juhna.

Kur paliek zivju radītie atkritumi ūdens vidē?

Bieži mēdz runāt par barības ķēdi, kur katrs nākamais organisms it kā "apēd" iepriekšējo, līdz cikls sākas no jauna. Līdzīgi mēs varam domāt arī tad, kad runa ir par organismu radītajiem atkritumiem vai vienkārši – izkārnījumiem. Arī šeit vieni organismi palīdz citiem, un šoreiz palūkosimies uz gala produktiem ūdeņos, kur viss tiek izmantots līdz pēdējam.

Vispārīgi izsakoties, dabā visi organismi izdala atkritumvielas. Dzīvnieki nokārtojas visur - gaisa telpā, pazemē, uz sauszemes, ūdenī. Bet, ja salīdzinām sauszemi ar ūdeņiem, piemēram, jūrām vai okeāniem, tad izrādās, ka izaicinājums tikt galā ar pašu radītiem izkārnījumiem daudz lielāks ir uz sauszemes. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone norāda, ka dabā viss ir gudri iekārtots un ūdenī atrisināts pat vienkāršāk nekā uz sauszemes. Ūdenī izdalītais izjūk un ātri aiziet tālāk apritē, tā ka lieki nekas nekrājas, bet tiek izmantots un iekļauts barības ķēdē.