Arī purvus, tāpat kā citas ekosistēmas Latvijas dabā, cilvēks izmanto savām saimnieciskajām vajadzībām, taču ir purvi, kuros cilvēka klātbūtne ir bijusi pietiekoši reta, lai varētu teikt, ka šī ir neskarta vide. Teiču purvs ir viena no šādām teritorijām un tā ezerus vairāk ir pētījis Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks bioloģijas zinātņu doktors Matīss Žagars. Kāds ir ezers, kurā cilvēka klātbūtne tikpat kā nav manāma? Ar ko tas atšķiras no citiem ezeriem un kā šo ekosistēmu ietekmē atrašanās purvā?

Botāniķe Laura Grīnberga Latvijā atklājusi jaunu ūdens augu sugu "Caldesia parnassifolia" jeb kaldēziju

Latvijas pļavas, meži un citi biotopi glabā sugas, par kurām vēl neko nezinām, bet acīgākie pētnieki pamanās tās ieraudzīt un nosaukt vārdā. Un šogad tas izdevies hidrobioloģei - botāniķei Laurai Grīnbergai. Apsekojot ezerus uz Latvijas un Lietuvas robežas, viņa atklājusi jaunu ūdensaugu sugu Latvijā ar apzīmējumu latīņu valodā "Caldesia parnassifolia", un sarunā ar pētnieci pieturamies pie apzīmējuma kaldēzija. Bet interesanti, ka kaldēzija ir relikta suga, tātad arī Latvijas teritorijā tā ir augusi pirms daudziem tūkstošiem gadu, un to pierāda seni nogulumi. Laurai Grīnbergai vispirms vaicāju, cik bieži izdodas konstatēt tieši jaunas ūdensaugu sugas.

Runājot par kaldēzijai tīkamāko dzīves vidi, pētniece stāsta - ja ezers būs ļoti aizaudzis, suga nebūs sastopama. Kaldēzijai pāri nodarītu ūdens līmeņa pazemināšanās ezerā un tā aizaugšana ar niedrēm un meldriem. Tajā pašā laikā kaldēzija neaugs oligotrofajos jeb ļoti tīros un dzidros ezeros. Tātad galējības tai nepatīk, un kaldēzija pavisam mierīgi var augt vidēji piesārņotos ezeros, aptuveni viena metra dziļumā. Auga lapas peld pa ūdens virsmu tāpat kā ūdensrozēm vai lēpēm. Un te nu nezinātājam varētu rasties apjukums - kā tad kaldēziju īsti pamanīt?

Lapas dzīslojums atšķiras un pamatnē ir sirdsveida forma, kas nebūs citiem līdzīgiem augiem, norāda pētniece

Lauras Grīnbergas un viņas kolēģu ekspedīcijas vēl turpināsies, turklāt tajās tiks pētīti ne vien ūdensaugi, bet, piemēram, arī ūdens bezmugurkaulnieki. Pētījuma rezultāti būs zināmi nākamajā gadā, un, iespējams, tie atklās vēl kādu jaunu informāciju par sugām.