Pārtikas iepakojumam ir būtiska un bieži izšķiroša nozīme, lai produkti ilgāk saglabātos svaigi un mums tos lietot uzturā būtu droši. Nav noslēpums, ka iepakojums rada arī pamatīgu vides piesārņojumu. Taču ir pētnieki, kuru uzmanības lokā ir nonācis ne tikai videi draudzīgs, bet arī ļoti gudrs iepakojums, kas laikus spēj signalizēt par to, cik svaigs ir iepakotais produkts. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk par to, kā neatverot iepakojumu, varēs noteikt, cik produkts ir svaigs un vai norādītais derīguma termiņš atbilst patiesībai, stāsta “Smart packaging” līdzdibinātājas - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultātes pētniece Rūta Ozola-Davidāne un komercializācijas eksperte Solvita Kostjukova.

Pārtikas iepakojums. Kādu labāk izvēlēties?

Lai arī ir arvien vairāk cilvēku, kas pievērš uzmanību videi un veselībai draudzīgam iepakojumam – izvēlas pārtiku, kuru veikalā ieliek līdzi paņemtajā stikla vai papīra iepakojumā, jāatzīst, ka šādu veikalu nav daudz. Tad rodas jautājums, kāds ir parastā veikalā pieejamais pārtikas iepakojums, vai tā tara, kas nav stikla pudeles un burkas, ir kaitīga un kādu iespaidu tā atstāj uz apkārtējo vidi un mūsu veselību?

Skatoties no iepakojuma pārstādes iespējām, tāda plastmasa, kā polietilēns un PET jeb polietilēntereftalāts nav tie lielākie bubuļi, kādos ir iesaiņota pārtika, saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultātes pētnieks, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Nesen vides un ķīmijas eksperti rīkoja diskusiju par plastmasas ietekmi uz veselību, tajā runāja par pētījuma “Plastmasa zem lupas” rezultātiem, kad tika pārbaudīti cilvēku urīna paraugi, meklējot tajos ftalātu un fenolu daļiņas, kas parasti ir rodamas ēdiena iepakojumā. Ka teikts presei izplatītajā paziņojumā, šīs vielas var ietekmēt reproduktīvo sistēmu, imūnsistēmu, kā arī var veicināt vēzi un sirds un asinsvadu slimības.

Pētot 28 potenciāli bīstamas ķīmiskās vielas, visu dalībnieku urīnā tika konstatētas 24 no 28 mērītajām vielām. Gan šajā pētījumā un pēc tam notikušajā diskusijā arī piedalījās Jana Simanovska, ķīmiķe, vides eksperte un biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja. Viņa skaidro, kā laboratorijas darbinieki varēja noteikt, ka urīna anlīzēs minētās kaitīgās vielas nāk no tieši pārtikas iepakojuma.

Lai arī šobrīd kritizējam pārtikai domāto plastmasu, tomēr, ja vēlamies savu veselību pasargāt no minētajiem kaitīgajiem plastmasas izdalījumiem, iesaka izvēlēties tikai pārtikas produktiem domātos traukus, nevis jebkādu saimniecības preču veikalā nopērkamo krūzi vai bļodu, kas domāta citām vajadzībām. Jana Simanovska vēl piebilst, ka ir vērts pievērst uzmanību cipariem, kas ir uzdrukāti uz plastmasas traukiem, arī tie norāda kāda veidā tie ir ražoti.