Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par cilvēku un dzīvnieku attiecībām un konkrētāk, kā dažādas slimības ceļo starp cilvēku un dzīvnieku pasauli. Šoreiz gan nerunāsim par siksspārņiem, bet ūdelēm, kurām saistībā ar COVID 19 pievērsta īpaša uzmanība Eiropā. Nu jau vairāku Eiropas valstu ūdeļu fermās fiksēta saslimšana ar Covid-19. Ļoti liels skaits dzīvnieku ir iemidzināti, tā cenšoties ierobežot vīrusu. To, kāpēc tieši ūdeles ir uzņēmīgas pret šo vīrusu un vai Covid-19 to organismā var transformēties un atkal atgriezties cilvēku pasaulē, skaidro un vērtē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš.

"Ne šīs saslimšanas intensitāte, ne mirstība, ne citi parametri šai infekcijai būtiski neatšķiras. Tas ir standarts. Lielākais riska faktors patiesība ir cilvēki, kas strādā ar ūdelēm," saslimstību ar Covid-19 ūdelēm raksturo Aivars Bērziņš. "Tas nozīmē, ka darba apstākļi var radīt paaugstinātu risku vīrusa pārnesei. Otrs faktors ir dzīvnieku blīvums. Jo lielāks ir dzīvnieku blīvums, jo augstāks ir risks kādai vīrusu attīstīšanai vai pārnesei no dzīvnieka uz dzīvnieku."

Arī ūdelēm, kas saslimst ar Covid-19, parādās respiratoras pazīmes, ja ir liels ganāmpulks, var būt neliels procents mirstība.

"Pats būtiskākais un par to lielākās bažas, lai šī suga nekļūtu par infekcijas rezervuāru," uzsver Aivars Bērziņš.

"Te atgriežamies pie tā, ko cilvēki bieži aizmirst - vienas veselības konceptu. Mēs dzīvojam vienā ekosistēmā, tā slodze, kas ir uz dzīvnieku populāciju, cilvēku populāciju no viena vai otra vīrusa, var radīt apstākļus, kas var veicināt vīrusa ātrāku izplatību," norāda Aivars Bērziņš.

Viņš arī norāda, ka šobrīd Covid-19 izplatības sakarā tas ir izaicinājums - sabiedrības veselības institūcijām, veterinārmedicīnas institūcijām strādāt kopā. 

Ūdeļu sakarā runājam, ka dzīvnieki pārnes infekcijas uz cilvēkiem, bet nevar aizmirst, ka cilvēki pārnes infekcijas uz dzīvniekiem. Pētījumi rāda, ka cilvēks var inficēt kaķus, kāmjus un citas sugas.

"Ja ir Covid-19 pozitīvs mājās, kuram jāatrodas karantīnā, jārēķinās, ka šis cilvēks var vīrusu mehāniski pārnest uz virsmām mājās, kur tas var kādu laiku saglabāties, kā arī mehāniski pārnest uz mājdzīvnieku. Jāatceras, ka liela vīrusa slodze uz mājdzīvnieku var arī radīt viņa inficēšanos. Varbūt viņš būs asimptomātisks, bet tomēr," bilst Aivars Strazdiņš.

Tāpēc saslimušajām iesaka mājās apstākļos ievērot biodrošības pasākumus, cik iespējam. Arī censties neradīt, ja esat Covid-19 pozitīvs, lieku vīrusa slogu uz mājdzīvnieku.

"Izvairīties no nevajadzīgiem kontaktiem, labi, ja kāds cits no ģimenes var aprūpēt dzīvnieku, ja nevar, centies pabarot, bet nemīļot, nebučot, nebūt ciešā kontaktā pārāk ilgi, kas arī var radīt rezervuāru tālākai vīrusa uzturēšanai," skaidro Aivars Bērziņš.

Cilvēku slimības dzīvniekiem

Vai cilvēks savu kaķi var aplipināt ar gripu un kāpēc mūsu mājdzīvnieki slimo ar diabētu un dažādām onkoloģiskam kaitēm, skaidroLauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko, kurš atzīst, ka slimību mijiedarbība starp dzīvniekiem un cilvēkiem ir liela.