Parasti, kad runājam par atmiņu, prātā nāk galvas smadzenes un tā atmiņa, kas mums ļauj atcerēties notikumus pirms daudziem gadiem vai cilvēku vārdus un sejas, kā arī to, kur esam nolikuši brilles vai atslēgas. Vai atmiņa piemīt mūsu fiziskajam ķermenim un vai tas spēj atcerēties fiziskas sajūtas, piemēram, pieskārienus,un kur glabājās šīs atmiņas, skaidro neiroloģe Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Podkāsti
Komentāri (2)
2.Ķermeņa šūnas pilnīgi nomainās apmēram 7 gados.
3.Tā kā nervi ir izplatīti pa visu ķermeni,tad nervu galos varētu būt neironi,apmēram tādi,kā manis pieminētajās sirds smadzenītēs,ko atklāja šajā gadsimtā.
4.Nav ņemta vērā ķermeņa mikrofloras iedarbība.Piemēram kuņģa un zarnu mikroflora var iedvest mums vēlmi nopirkt un apēst noteiktu produktu.Tātad šai mikroflorai ir iespēja dot signālus smadzenēm caur nerviem.
5.Par visu pārējo ķermeņa mikrofloru ,,tumša bilde.''
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X