2019. gadā par vidi un dabu runājām daudz - kā pasaulē, tā Latvijā. Sabiedrības protesti, zinātnieku brīdinājumi un dažādi politiskie forumi - aizvadītajā gadā pasaulē vides jautājumi ir bijuši aktuālāki kā jebkad agrāk. Par to vēsta arī izmaiņas kaut vai vārdu lietojumā - klimata pārmaiņu vietā nu aizvien dzirdam runājam par klimata krīzi. Vēl šogad aizvien biežāk dzirdam runājam par dabas daudzveidības krahu. Tie, protams, ir tikai vārdi, ja tiem nav pavisam konkrēts segums. Kā tad varam svērt un mērīt 2019. gadu vides un dabas jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas dabas fonda direktors un valdes loceklis Ģirts Strazdiņš, Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Latvijā arvien vairāk var sastapt brūnos lāčus

Šovasar vairākiem Latvijas biškopjiem raizes sagādāja brūnie lāči. Kāpēc šie dzīvnieki pēdējā laikā ir iecienījuši mūsu teritoriju un dravnieku ražu?

Par to, kāpēc lāču kļuvis arvien vairām, pētniekiem ir atbilde - kaimiņos populācija paliek aizvien blīvāka un lāču tēviņi labprāt nāk pie mums jaunas sievas sev lūkoties.

Latvijas valsts mežzinātnes institūtā „Silava” nesen kā noslēdzies projekts, kurā tika ievākti brūnā lāča DNS paraugi, lai saprastu kurās vietās, cik un kādi lāči mitinās Latvijas teritorijā. Šajā projektā darbojās arī Tartu Dzīvības zinātņu universitātes doktorants Edgars Bojārs, kurš stāsta par šo ķepaiņu pētīšanas metodi, kurā pēc lāča mata, kas ielipis īpaši veidotās lamatās, var noteikt šī dzīvnieka ģenētisko materiālu.

Lāči ir drauds biškopju ražai, mežā gājējiem ir īpaši jāuzmanās, lai neuzskrietu virsu lācenei ar mazuļiem, bet tikpat liela piesardzība ir jāievēro, sastopoties ar mežacūku mammu un viņas sivēniem, un pagaidām nav iemesla satraukumam, ka mūsu meži ir lāču pārapdzīvoti.